NATO nākotne Latvijas jauno līderu skatījumā

06.04.2009. 15:47

 

IV NATO jauniešu samitā „NATO 2020: Kāda būs Alianses loma?”, kas no 2.aprīļa līdz 3.aprīlīm paralēli NATO dalībvalstu līderu samitam norisinājās Strasbūrā, Latviju pārstāvēja Uldis Šalajevs, Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents, un Arvils Zeltiņš, RSU Eiropas Studiju fakultātes, starptautisko attiecību 4. kursa students.

img_00751

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Prāgā (2002.), Stambulā (2004.), Rīgā (2006.), Bukarestē (2008.) šogad Strasbūrā nākotnes jaunie līderi no abām Atlantijas okeāna pusēm NATO 60.gadadienas priekšvakarā apsprieda NATO nākotni un jaunos drošības izaicinājumus, kā arī tikās ar ietekmīgiem pasaules politikas ekspertiem un politiķiem, piemēram, – NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu [Jaap de Hoop Scheffer], ASV Atlantijas Padomes (Atlantic Council of the Unitesd States) viceprezidenti Dr. Franu Burvelu [Fran Burwel], NATO ģenerālsekretāra Politikas plānošanas daļas direktoru Dr. Džeimiju Šī [Jamie Shea], laikraksta The Financial Times Ārlietu vadītāju Gideonu Rahmanu [Gideon Rachman], laikraksta The Economist Centrālās un Austrumeiropas korespondentu Edvardu Lukasu [Edward Lucas], kā arī ar pašu Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Baraku Obamu. Kopumā NATO jauniešu samitā piedalījās ap 300 jauniešu no 57 pasaules valstīm.

Strarbūra/Kēle, kā NATO Samita norises vieta tika izvēlēta kā simboliska norises vieta, tādējādi pirmo reizi NATO vēsturē samits norisinājās vienlaicīgi divās valstīs – Francijā un Vācijā, šādi uzsverot NATO misiju – mieru, drošību un stabilitāti arī pašreiz starp Vāciju un Franciju [atšķirībā no II Pasaules kara laikiem]. Tomēr NATO samita „darba kārtībā”  bija arī tādi jautājumi kā globālais terorisms, gatavība kiberuzbrukumiem, palīdzība cīņai par dabas resursu piesārņošanu un izsīkšanu (ūdeni un enerģijas nedrošuma mazināšanai), cīņa pret bioloģiskajiem ieročiem kā klimata pārmaiņu radītie apdraudējumi – tādejādi iezīmējot NATO nākotnes uzdevumus.

Kā pirmo nozīmīgāko NATO jauniešu samita notikumu var minēt tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu, kurā viņš, uzrunājot NATO dalībvalstu jaunos līderus, norādīja uz trim pamatlietām: 1) NATO jābūt daudz vairāk iesaistītam starptautiskajās institūcijās; 2) NATO līdz 2020.gadam jātransformē militārā kapacitāte un 3) NATO lielums izmainīsies, ietverot gan arī vairāk jaunas dalībvalstis, gan arī partnernācijas no visas pasaules. Uz Latvijas pārstāvja U.Šalajeva jautājumu par Baltijas (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas) valstu (specifisko) lomu Ziemeļatlantijas aliansē, NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka NATO dalībvalstis savā starpā ir vienlīdzīgas, ar piebildi, ka Baltijas valstis ir ļoti aktīvi iesaistījušās NATO un Aliansē ir pamanītas, taču uzsver ,ka NATO dalībvalstīm ir jāspēj atrast sava „niša” un „pievienotā vērtība”. Otra visnozīmīgākā NATO jauniešu samita 2009 programmas daļā bija tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Baraku Obamu.

„Manuprāt, NATO jauniešu samita mērķis – diskutēt par NATO attīstību 2020.gadam – pilnībā netika sasniegts, jo lielākoties  57 valstu jaunie līderi diskutēja pamatā par esošajiem NATO darbības jautājumiem. Domāju, ka organizācijai (NATO) tuvāko desmit gadu laikā būtu jāpalielina sava kolektīvās drošības veidotāja loma un jāspēj adekvāti „atbildēt” uz moderno apdraudējumu izaicinājumiem (terorisms, nepietiekamie resursi, klimata izmaiņas)”, norādīja Uldis Šalajevs.

Savukārt Arvils Zeltiņš raksta, “ka Kopumā jauniešu samits sevi attaisnoja. Neskatoties uz to, ka lielais vairums starp jauniešiem pārstāvēja ASV, Franciju un Vāciju, sevis slavināšana par godu NATO 60 gadu jubilejai palika otrajā plānā. Priekšplānā izvirzījās NATO operācija Afganistānā ar tās kritisku izvērtējumu un stingru apņemšanos turpināt iesākto.” A. Zeltiņa pilnu rakstu  ar iespaidiem no NATO jauniešu samita lasiet šeit.

Šogad NATO jauniešu samitu organizēja NATO Publiskās Diplomātijas nodaļa, Atlantic Treaty Association, Youth Atlantic Treaty Association, the Atlantic Council of the United States, l’Ecole Nationale D’Administration (ENA) un l’Office Franco-Allemand pour la Jeunesse (OFAL).

Latvijas Transatlantiskā organizācija un Latvijas Transatlantiskais jauniešu klubs ir pasākuma nacionālie koordinatori Latvijā.

Fotogrāfijas no pasākuma

Papildus informācija:

NATO jauniešu samita programma (angļu valodā)

NATO ģenerālsekretāra asistenta Publiskā diplomātijā Džīna-Franka Burē NATO jauniešu foruma atklāšanas runas pilns teksts (angļu valodā)

NATO ģenerālsekretāra uzruna (angļu valodā)

Visi NATO jauniešu samita jautājumi un NATO ģenerālsekretāra atbildes (stenogramma angļu valodā)