Notika publiska diskusija „Krievijas aizsardzības politika – vai sagaidāmas pārmaiņas”

14.10.2009. 11:01

2009. gada 14. oktobrī, no pulksten 13:00 līdz 14:30, Eiropas Savienības mājas 2. stāva konferenču zālē Rīgā, Aspazijas bulvārī 28. notika publiska diskusija „Krievijas aizsardzības politika – vai sagaidāmas pārmaiņas?”.

Diskusijā piedalījās:

Toms Baumanis, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs

Sarmīte Ēlerte, Baltijas – Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja

Dr. Andris Sprūds, Latvijas ārpolitikas institūta direktora p.i.

Imants Lieģis, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs

Kaspars Ozoliņš, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors

Moderators: Prof. Dr. Žaneta Ozoliņa, Latvijas Universitātes, Sociālo zinātņu fakultātes Starptautisko attiecību profesore

Diskusijas ietvaros tika pārrunāti aktuālie notikumi Krievijas aizsardzības politikā, tai skaitā izmaiņas Krievijas normatīvajos aktos, kas paplašina spēka pielietošanas juridiskos pamatus, kā arī Krievijas organizētās militārās mācības Baltijas valstu pierobežā. Visi eksperti skatīja drošību tās plašākā kontekstā, atzīstot ne tikai militārās faktorus, bet arī nemilitāro faktoru ietekmi uz drošības situāciju. Krievijas gadījumā tās aktivitātes militārā jomā ir skatāmas gan kā ārpolitisks, gan iekšpolitisks instruments.

Latvijas drošība balstās tās sadarbībā ar transatlantisko kopienu, lai gan tik pat svarīga nozīme ir norisēm valsts iekšpolitikā un Latvijas spējai sekmīgi pārvarēt ekonomiskās krīzes radītos izaicinājumus.

Diskusijas kopsavilkums

Žaneta Ozoliņa izteica lielu prieku par to, ka pasākumu apmeklēja negaidīti daudz cilvēku, kas liecina par drošības tēmas aktualitāti. Viņa akcentēja, ka pēdējos gados starptautiskajā politikā ir iezīmējušās vairākas jaunas tendences. Tās ir saistītas ar Gruzijas-Krievijas konfliktu, jauno ASV prezidenta administrāciju, reģionālo varu nostiprināšanos un Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses svarīgas ir globālās tendences, kas liecina par izmaiņām starptautiskajā politikā, bet no otras puses būtiskas ir norises katrā konkrētā valstī. Savelkot kopā šīs makro un mikro tendences, var iegūt priekšstatu par situāciju starptautiskajā politikā.

Imants Lieģis izvirzīja domu, ka Krievijas aizsardzības politikas pamatos nav notikušas izmaiņas, bet izmaiņas ir skārušas Krievijas aizsardzības politikas realizāciju.

Krievijas aizsardzības politikas pamati ir palikuši nemainīgi, jo, piemēram, Krievijā joprojām valda uzskats, ka NATO ir nevis drošības veicinātājs, bet gan Krievijas ienaidnieks. Tāpēc Krievija bija un ir pret NATO paplašināšanos. Attiecībā uz NATO Krievija mērķis, kas bija redzams vēl pirms Latvijas iestāšanās NATO, ir maksimāli ietekmēt lēmumu pieņemšanu NATO neesot kā organizācijas dalībvalstij. Krievija joprojām tiecas šo mērķi sasniegt.

Attiecībā uz izmaiņām Krievijas aizsardzības politikas realizācijā – Krievijas 2008.gada 8.augusta iebrukums Gruzijā ar ieganstu aizstāvēt savu pilsoņu intereses skatāms kā bīstams precedents. Ir pieaugusi Krievijas gatavība demonstrēt spēku tiešā NATO pierobežā, piemēram, nesenās mācības Baltijas valstu tuvumā bija lielākās kopš PSRS sagruvuma. Šo mācību scenārijs skatāms kā politisks – Kaļiņigradas atbrīvošana ieņemot placdarmu NATO dalībvalstīs. Pieaug Krievijas atbalsts netradicionāliem instrumentiem – enerģētika, kiberuzbrukumi un tautiešu politika, lai gan NATO jaunā stratēģiskā koncepcija un arī izmaiņas ES drošības stratēģijā atzīst šos līdzekļus kā potenciālos draudus.

Kopumā Krievijas rīcība nav krasi ietekmējusi draudu analīzi Latvijā. Ir svarīgi turpināt sadarbību ar Krieviju. Ka labas un arī Latvijai izdevīgas sadarbības piemērs ir minama sadarbība nemilitāro preču eksportā uz Afganistānu caur Krievijas teritoriju. Svarīgi, ka Latvija jau 5 gadus ir NATO dalībvalsts un tik droša tā nekad agrāk nav bijusi.

I. Lieģis piekrita Vācijas Aizsardzības ministra Jozefa Junga (Dr. Franz Josef Jung) idejai, ka bez drošības nav brīvības. Latvijas drošība sākas tepat, Latvijā.

Kaspars Ozoliņš pievienojās domai, ka Latvijas drošība sākas pie mums pašiem. Tagad esam panākuši tādu drošības līmeni, kāds Latvijā nekad nav bijis. Latvija aizsardzības un ārlietu resoriem ir tērējusi mazāk nekā 2% no valsts budžeta, panākot valsts drošību. Nebūtu pareizs risinājums glābt valsti no ekonomiskās krīzes uz drošības rēķina, samazinot izdevumus aizsardzībai un ārlietām. Mēs īstenojām reformas pirms iestāšanās ES un NATO, bet mums tās jāturpina īstenot arī tagad. Ir jāevolucionē mūsu domāšanai un jābūt gataviem jaunajiem drošības izaicinājumiem. Mums jāturpina integrēties abās organizācijās un jāveicina sadarbība ar mūsu partneriem, tajā skaitā ar Krieviju. Jāatrod balanss šīm attiecībām, lai iegūtu gan Latvijas, gan starptautiskā drošība.

K.Ozoliņš uzsvēra, ka mūsu galvenais partneris drošības jautājumos ir ASV, kas palīdzējusi sasniegt mūsu ārpolitikas un drošības mērķus. Latvijas drošību jāstiprina divos virzienos: gan ar diplomātijas palīdzību stiprinot mūsu maigo varu (soft power), gan ar militārās sfēras veicināšanu, nostiprinot cieto varu (hard power).

Toms Baumanis secinājis, ka lielāks risks Latvijas drošībai ir nevis Krievijas militārie manevri blakus Baltijas valstu robežām, bet gan iespējamā lata devalvācija. Runājot par Latvijas drošību, nedrīkst aizmirst, ka jāsakārto arī Latvijas ekonomika. Latvijas politiskās vides kontekstā nav nekā svarīgāka par Latvijas valdības stabilitāti. Krievijā gaidāma turpmāka Krievijas iekšējās varas konsolidācija. Tas jāņem vērā, veidojot politisko dialogu ar Krieviju.

Militārajā sfērā satraukumu rada Krievijas militārie manevri, imitējot Kaļiņingradas reģiona atgūšanu un Baltijas valstu ieņemšanu. Pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma Krievija realizējusi uzbrukuma, nevis aizsardzības manevrus. Faktiski NATO kaimiņvalsts plāno militāro scenāriju kā ieņemt militāru placdarmu NATO valstīs. Var teikt, ka Krievija vienkārši spēlējas, bet var šo jautājumu skatīt nopietni un veikt pretdarbības. NATO militārās infrastruktūras klātbūtne Baltijas valstīs būtu izdevīga gan Latvijas drošībai, gan ekonomikai.

Kā izaicinājumu drošībai T.Baumanis minēja arī Latvijas sociālekonomisko situāciju. Jāņem vērā, ka mazinot līdzekļus aizsardzībai, tas atstās negatīvās sekas arī uz reģionu attīstību. Aizsardzības budžeta samazināšanai ir jānosaka robežas. Pie tālākas aizsardzības budžeta samazināšanas, mums jābūt gataviem atjaunot vispārējo militāro iesaukumu. Tas arī varētu būt risinājums, kas mazinātu sociālu spriedzi.

Krievijas iespējas starptautiskajā politikā ir saistītas ar spēju iziet no ekonomiskās krīzes. T.Baumanis ir pārliecināts, ka Krievija izies no krīzes ātrāk par daudzām ES valstīm. Līdz ar ekonomikas pieaugumu Eiropā, palielināsies pieprasījums pēc Krievijas energoresursiem, kas šai valstij dos papildus ienākumus.

Krievijas reālpolitika noteikti pastiprināsies, ietekmējot tās kaimiņvalstis. Mēs redzēsim aizvien lielāku Krievijas nepiekāpību Moldovas un Gruzijas konfliktu jautājumos. Krievija faktiski ir pārkāpusi Helsinku vienošanos par Eiropas robežu negrozāmību un uzskata, ka tai nekāda atbildība par šo faktu nav jānes.

Ir sagaidāma aktīvāka Krievijas energoresursu izmantošana ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Krievijas niķis iejaukties kaimiņvalstu iekšējās lietās ir fundamentāls un vēl pastiprināsies. Ja bērnībā kādam kaut ko atļauj, tad viņš domās, ka to var darīt visu mūžu. Krievija noteikti iejauksies Ukrainas iekšējās lietās. Mums ukraiņu tauta ir jāatbalsta, bet viņiem pašiem jātiek skaidrībā ar sevi. Notikumu attīstību Gruzijā un Moldovā ir grūti prognozēt. Jāņem vērā, ka pēdējos gados Krievija pastiprina bruņošanos un šī tendence tikai pieaugs.

Sarmīte Ēlerte izteicās, ka Krievija ļoti labi saprot, ka brutāls uzbrukums Baltijas valstīm radīs ļoti lielus zaudējumus, tāpēc Krievija attiecībā pret Baltijas valstīm izmantos stratēģiju, kas būtu pa vidu starp hard power un soft power, tā saucamo smart power. Tuvākajā nākotnē Krievija mēģinās sevi pozicionēt kā reģionālu varu. Ir būtiski, lai būtu stipra ES un NATO. Tas mazinātu Krievijas ietekmi Eiropas reģionā. Latvijai pastāv drauds kļūt par tādu kā Trojas zirgu Krievijas un ES attiecībās. Latvija ir skatāma kā vājais posms ES un NATO, jo to ir visvairāk skārusi ekonomiskā krīze un tiek dramatiski mazināts budžets ārlietām un aizsardzībai.

Andris Sprūds pauda uzskatu, ka Krievijas aizsardzības doktrīnas pamatdokumenti skatāmi kā katra jaunā līdera (Vladimira Putina un Dmitrija Medvedeva) „džentlmeņa komplekts” un nevajadzētu pārvērtēt šo dokumentu nozīmi. Apskatot Krieviju, tikpat svarīgi ir ņemt vērā Krievijas iekšējos faktorus – lai gan daudzkārt Krieviju redzam kā vienotu, iekšēji Krievijā ir liels daudzums dažādu spēlētāju.

A. Sprūds minēja, ka Krievijai ir savas īpašās zonas, kur Krievija ir gatava aizstāvēt tās intereses, ko ir atzinis arī D. Medvedevs, jo tuvajām ārzemēm ir spēcīga loma Krievijas identitātē. Šādā skatījumā ideja par Ukrainas Oranžās revolūciju kā Krievijas 11.septembri ir visai precīza.

Attiecībā uz starptautisko politiku, tajā ir vērojamas jaunas tendences – ar D. Medvedeva piedāvājumu par jaunu drošības arhitektūru Krievija pirmo reizi ir centusies definēt pozitīvu starptautisko dienaskārtību. Līdz tam Krievijas ārpolitiku lielākoties var skatīt kā reaģējošu.

Runājot par ASV un Krievijas attiecībām, pašlaik izskatās, ka Krievijas fokusēšanās uz militāro dimensiju vairāk atbilst tām attiecībām, kas bija Džordža Buša laikā. Patreizējā Baraka Obamas administrācijas īstenotā politika, vairs neiet Dž. Buša unilaterālās un preventīvās politikas pēdās, kas Krievijas „ieroču žvadzināšanu” parādā kā nevietā īstenotu. Papildus redzama lielāka Krievijas vēlme pēc transatlantiskās sadarbības, piemēram, ja jaunās drošības arhitektūras piedāvājums sākumā bija orientēts uz Eiropu, tad tagad samanāma virzība uz transatlantisko telpu.

Militārajos jautājumos Krievijā vērojama balstīšanās Aukstā kara laika pamatprincipos. Jāņem vērā arī militāri industriālā kompleksa loma Krievijas politikā, kā arī tam, ka D. Medvedevam ir svarīgi saglabāt leģitimitāti spēka struktūrās. Šie apstākļi var kavēt arī Krievijas modernizāciju, kuras zināmi elementi ir redzami D. Medvedeva politikā.

Latvijai svarīgi mazināt riskus, kas nāk no Krievijas, un jāņem vērā, ka Krievija var būt labs partneris ekonomikā, bet mūsu primārie un ciešākie sabiedrotie ir un paliks Eiroatlantiskā kopiena. Svarīgi ir sadarboties ekonomiskajā jomā, bet sadarbojoties ir jāsaglabā pašcieņa. Turklāt, ja gribam sadarboties ar Krieviju un saglabāt tuvumu Rietumiem, ir jābrīvojas no pašreizējās politiskās un biznesa kultūras, kur vērojama gan padomju, gan Krievijas biznesa kultūras ietekme.

Kopumā A.Sprūds augstāk vērtē soft power nevis hard power nozīmi Krievijas politikā.

Jautājumu un atbilžu sesijā izvērtās diskusija par Ķīnas lomu starptautiskajā politikā, tai skaitā arī ASV, ES un Krievijas attiecību kontekstā, kā arī par Krievijas naudu Latvijā un tautiešu politiku.

Brģen.(rez.) Dr.habil.sc.ing Kārļa Krēsliņa, Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītāja raksts par diskusijas tēmu ir pieejams šeit

Ieteikt draugiem.lv