Rīgas konference vienoja Baltijas valstu prezidentus diskusijā par starptautisko drošību

26.10.2009. 10:41

No 23. līdz 24. oktobrim Mazajā ģildē notika Rīgas konference 2009 “Ekonomiskā atgūšanās mainīgā drošības vidē: transatlantiskā dienaskārtība 2010”. Rīgas konferencē 2009 piedalījās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Lietuvas prezidente Dalija Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė), Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Luksemburgas Ministru prezidenta vietnieks un ārlietu un imigrācijas ministrs Žans Asselborns (Jean Asselborn), Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Paets (Urmas Paet), Lietuvas ārlietu ministrs Vigaudas Ušackas (Vygaudas Ušackas), Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss (Miguel Angel Moratinos) ES Īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā Pīters Semnebijs (Peter Semneby), ASV Vācijas Māršala fonda prezidents Kregs Kenedijs (Craig Kennedy), kā arī vairāk nekā 240 citu akadēmiķu, politiķu, nevalstisko organizāciju pārstāvju, komentētāju un žurnālistu.

Rīgas konferences 2009 atklāšanas diskusijā „Atgūšanās no ekonomiskās lejupslīdes Baltijā – kas notiks tālāk” piedalījās Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis; Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis; Igaunijas Bankas vadītāja vietnieks Martens Ross (Märten Ross); laikraksta „The Economist” Centrālās un Austrumeiropas korespondents Edvards Lūkass (Edward Lucas); Baltijas starptautiskās ekonomikas centra pārstāvis Dr.Vjačeslavs Dombrovskis. Diskusiju vadīja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā pārstāvis Dr. Roberts Ķīlis.

Diskusijā uzmanība tika pievērsta Baltijai, kā reģionam, kurā atklāti redzamas pasaules ekonomiskās lejupslīdes ietekme. Latvija šajā mainīgajā vidē ir ļoti spēcīgi cietusi, tomēr pašlaik redzamie indikatori liek cerēt, ka situācija stabilizējas. Ekonomiskā krīze ir parādījusi nepieciešamību pēc reformām. Latvijā tās tiek īstenotas reformējot valsts pārvaldi, mainot nodokļu politiku, samazinot valsts budžetu un pārveidojot veselības aizsardzības sistēmu. Reformēšanas procesā Latvija turpinās pildīt tās starptautiskās saistības, piemēram, netiks samazināta Latvijas iesaiste Afganistānas atjaunošanas procesā.

Arī Igaunijā krīzes sekas kļūst aizvien redzamākas, kā tas jau tika prognozēts ekonomiskās krīzes sākumposmā, tomēr šis nav brīdis, lai novērstos no izvēlētā attīstības ceļa – integrācijai Eiropas kopīgajā tirgū un ciešas saites ar Ziemeļvalstu finansu sektoru.

Latvijas un Igaunijas pārstāvji akcentēja abu valstu mērķus pievienoties Eirozonai, Igaunijai veicot pāreju uz vienoto valūtu 2011. gadā, bet Latvijai 2012. gadā. Pozitīvu impulsu dotu „ceļa karšu” ieviešana valstīm, kas vēlas pievienoties Eirozonai.

Daži diskusijas dalībnieki aicināja vērst uzmanību uz neizmantotajām iespējām, ko ir radījusi ekonomiskā krīze. Krīzes laiks ir jāizmanto, lai īstenotu dziļas strukturālās reformas. Ir svarīgi savlaicīgi un precīzi īstenot nepieciešamās reformas, jo kavēšanās var radīt negatīvas sekas. Tika uzsvērta transporta un enerģētikas jomu cieša saistība ar Baltijas valstu drošības jautājumu. Ja tiek veiktas izmaiņas nodokļu politikā, tām ir jābūt līdzsvarotām. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstīm jāseko līdz situācijai sociālajā jomā, iespēju robežās aizstāvot bez darba palikušos un veicinot izglītību.

24.oktobrī, Rīgas konferences 2009 ietvaros tika turpinātas starptautisko ekspertu un valstu pārstāvju diskusijas par pasaules ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz starptautisko drošību. 24.oktobra rīta diskusijā „Stratēģiskās drošības apliecinājums Ziemeļeiropā” piedalījās Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Paets (Urmas Paet), Luksemburgas Ministru prezidenta vietnieks un ārlietu un imigrācijas ministrs Žans Asselborns (Jean Asselborn), ASV Vācijas Māršala fonda Briseles Transatlantiskā centra izpilddirektors Dr. Ronalds D.Asmus (Roland D. Asmus), Zviedrijas Aizsardzības izpētes aģentūras vecākais pētnieks Dr. Roberts Dalšo (Robert Dalsjö). Diskusiju vadīja Dānijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Pertti L. Joenniemi (Pertti L. Joenniemi).

Diskusijas dalībnieki pārrunāja jaunos drošības izaicinājumus ar kuriem Ziemeļeiropai jāsaskaras ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Ņemot vērā ekonomiskās krīzes ietekmi, diskusijas fokusā bija drošības ekonomiskā dimensija. Dalībnieki atzina ciešo sadarbību, kas pastāv Baltijas un Ziemeļvalstu starpā. Viedokļi dalījās par to, vai krīzes apstākļos šī sadarbība būtu saglabājama pašreizējā līmenī, vai nepieciešams sadarbību padarīt ciešāku. Ziemeļeiropas reģionam būtu jākļūst redzamākam dažāda līmeņa starptautiskajās organizācijās, īpaši izceļot reģiona atpazīstamību G20 procesā. Dalībnieki atzīmēja topošās ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nozīmi, kas atvieglos finansu un darba spēka kustību Ziemeļeiropas reģionā.
Attiecībā uz drošību, tās militārajā izpausmē, situācija reģionā esot laba, lai gan izskanēja nepieciešamība NATO Jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādes ietvaros stiprināt Vašingtonas līguma 5.paragrāfu. Lai garantētu vēl augstāku drošības līmeni, Ziemeļeiropai jāņem vērā arī jaunie draudi – enerģētikas, finanšu un kiberdrošība. Svarīgs elements drošībai reģionā ir NATO un ASV loma.

Diskusiju panelī, kas bija veltīts Melnās jūras reģionam – „Mainot Eiropas robežas: jaunā drošības paradigma Melnās jūras reģionā” piedalījās Gruzijas Prezidenta padomniece Nacionālās drošības jautājumos un Nacionālās drošības padomes sekretāre Eka Tkešelašvili (Eka Tkeshelashvili), Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā Pīters Semnebijs (Peter Semneby), Ukrainas vēstnieks Krievijā un Ukrainas Nacionālās drošības padomes pirmais vicesekretārs Kostiantinīns Griščenko (Kostyantyn Gryshchenko), Amerikas Savienoto Valstu vēstniece Latvijā Džūdita G. Gārbere (Judith G. Garber), Moldovas Parlamenta loceklis Andrejs Popovs (Andrei Popov). Diskusiju vadīja Latvijas universitātes Politikas zinātnes katedras profesore un Latvijas aizsardzības ministra padomniece Dr. Rasma Kārkliņa.

Diskusijas ietvaros tika skatīti jaunie drošības izaicinājumi Melnās jūras reģionā. 2008.gada 8.augusta notikumi parādīja Krievijas, kā reģionālās lielvaras, spēju vienpusēji mainīt robežas un spēka sadalījumu. Šāda rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Ne tikai Gruzija, bet arī Ukraina ir cietusi no robežu pārskatīšanas – Krievija ir de facto mainījusi jūras robežas ar Ukrainu. Šī rīcība liecina, ka Krievija tiecas pārveidot Melno jūru par ekskluzīvu Krievijas ietekmes zonu. Rietumiem būtu jāņem vērā šis apdraudējums pārējām Melnās jūras reģiona valstīm. Tika atzīts, ka ES Austrumu partnerība varētu kalpot par instrumentu stabilizācijai, attīstībai un integrācijai ar Eiropas tirgū. Eiropas Savienībai būtu aktīvāk jāstrādā ar valstīm, kurām ir vēlme pēc šīs sadarbības. Ekonomiskās sadarbības un valstu centienu atbalstīšana sekmēs stabilitātes un demokrātijas izplatību. Uzmanība ne tik ļoti jāpievērš drošības militārajam aspektam, cik politiskajai, ekonomiskajai un cita veida drošībai.

Diskusijā „NATO Jaunās Stratēģiskās koncepcijas pamati” piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Atlantijas Padomes Stratēģiskās padomdevēju grupas loceklis un Nīderlandes Karaliskās militārās akadēmijas pārstāvis Dr. Džuliāns Lindlijs-Frenčs (Julian Lindley-French), ES, NATO un Eiropas sadarbības vecākais viceprezidents un Thales grupas dalībnieks Dr. Edgars Baklijs (Edgar Buckley), Deloitte Consulting direktors, bijušais NATO Ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības investīciju jautājumos Maršals S. Billingslea (Marshall S. Billingslea); Vācijas armijas pārstāvis, atvaļinātais brigādes ģenerālis  Brģen. Dr. Klaus Vitmans (Klaus Wittmann). Diskusiju vadīja NATO Jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādes grupas pārstāvis Aivis Ronis.

Diskusijā tika pārrunātas NATO Jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādes process un tā iespējamais rezultāts. Diskusijā izskanēja, ka jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija būs pilnīgi jauns dokuments, jo taps mūsdienu globālās pasaules kontekstā. Dokumentā ir jāatspoguļo kolektīvās aizsardzības centrālā vieta, atturēšanas politika, kuru nodrošina konvencionālie un kodolieroči, jābūt uzsvaram uz NATO sadarbību ar partnervalstīm. Viens no dalībniekiem minēja, ka Jaunajai Stratēģiskajai koncepcijai jābūt sava veida „sociālajam līgumam”, kas noslēgts nevis starp valstīm, to līderiem, bet tautām. Dokumentā iekļautajam jābūt saskaņotam ar organizācijas iespējām un pieejamajiem resursiem, uzsverot nepieciešamību pēc dalītiem riskiem un dalītas iesaistes. Izskanēja piedāvājums palielināt NATO Ģenerālsekretāra pilnvaras, kas būtu nepieciešams NATO darbības efektivitātes uzlabošanai.

Konferences noslēguma diskusijā „Transatlantiskā dienas kārtība 2010 – skats no Baltijas” piedalījās trīs Baltijas valstu Valsts prezidenti: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Lietuvas prezidente Dalija Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė). Diskusiju vadīja ASV Vācijas Māršala fonda prezidents Kregs Kenedijs (Craig Kennedy).

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra nepieciešamību veicināt uzticību veidojošos pasākumus. Tika atzīmēta nepieciešamība stiprināt Baltijas valstu – ASV ekonomisko un militāro sadarbību. Šai sadarbībai ir jābūt vērstai uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Lietuvas Valsts prezidente Dalija Gribauskaite atzīmēja, ka reģions saskaras ar jauniem drošības izaicinājumiem. Tai pašā laikā tam ir jābūt gatavam tikt galā arī ar vecajiem drošības draudiem. Tika uzsvērts, ka Baltijas valstu drošība nedrīkst atšķirties no pārējo Alianses valstu drošības līmeņa. Igaunija prezidents Tomass Hendriks Ilvess atzīmēja, ka Baltijas valstu drošības deficīta jautājums ir atrisināts, kas ienes loģiskas korekcijas Baltijas valstu attiecībās ar pārējiem Alianses locekļiem.

Rīgas konferenci 2009 organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Baltijas – Melnās jūras aliansi, Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju. Konferenci atbalsta ASV Vācijas Māršala fonds, Konrāda Adenauera Fonds, Sorosa fonds – Latvija, Frīdriha Eberta fonds, ASV vēstniecība Latvijā, NATO. Konferences laikā Mercedes-Benz automobiļus nodrošina SIA “Domenikss” Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā.

Pirmā Rīgas konference notika 2006.gadā vienā laikā ar Rīgas NATO samitu, nodrošinot piemērotu forumu, kurā valstu vadošie politiķi, amatpersonas, akadēmiķi un komentētāji var kopīgi diskutēt par starptautiskās drošības jautājumiem. Kopš 2006.gada Rīgas konference ir kļuvusi par ikgadēju pasākumu gūstot starptautisku atzinību un iezīmējot Latviju pasaules kartē kā starptautisko politikas ekspertu un diplomātu tikšanās vietu.

Informācija par konferenci ir atrodama www.rigaconference.lv.