Publiskā diskusija „Ceļā uz NATO jauno Stratēģisko koncepciju”: kopsavilkums

29.03.2010. 09:50

Šī gada 23.martā no plkst. 15.40 līdz 17.10 Rīgas Stradiņa Universitātē (Dzirciema iela 16, Rīga) notika diskusija „Ceļā uz NATO jauno Stratēģisko koncepciju”, kuru apmeklēja vairāk nekā 100 cilvēku.

Diskusijā piedalījās trīs NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas ekspertu grupas pārstāvji – Aivis Ronis no Latvijas, Marī Žervē-Vidrikēra (Amb. Marie Gervais-Vidricaire) no Kanādas un Hanss Frīdrihs fon Plocs (Amb. Dr. Hans-Friedrich von Ploetz) no Vācijas. Kā Latvijas eksperti diskusijā piedalījās: Dr. Daina Bleiere, RSU Eiropas studiju fakultātes, Politikas zinātnes katedras docente un Dr. Toms Rostoks, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas docents. Diskusiju vadīs Latvijas Transatlantiskās organizācijas Valdes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš.

Diskusijas moderators, LATO Valdes priekšsēdētaja vietnieks Ojārs Kalniņš savā ievadrunā uzsvēra, ka NATO vecā Stratēģiskā koncepcija tika sarakstīta pirms desmit gadiem, kad bija cita pasaule un drošības situācija. Svarīgi ir saprast to, ka mainās pasaule un līdz ar to arī mainās drošība. Rīgas samits skaidri iezīmēja starptautiskās drošības mainīgo dabu, bet jāsaprot, ka izmaiņas turpinās. Pat ASV jaunais prezidents Baraks Obama ir kļuvis pazīstams kā izmaiņu prezidents. Jaunās drošības izmaiņas parādās kā jauni draudu veidi: terorisms, nevalstisko aktoru apdraudējums un kiberdrošība. NATO jāprot tiem pretoties. Ojārs Kalniņš aicināja ekspertus izteikt savas domas par jauno drošības situāciju un NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādes procesu.

Kanādas pārstāve ekspertu grupā, vēstniece, Marī Žervē-Vidrikēra (Ambassador Marie Gervais-Vidricaire) iezīmēja vispārīgo ekspertu grupas darbību kopš septembra un izteica gandarījumu, ka tik daudz jaunu cilvēku interesējas par NATO jautājumiem. Jaunais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens veicinājis domājošas vides attīstību NATO nākotnes vārdā. Galvenā doma Jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas veidošanā ir maksimāli daudz iekļaut sabiedrības viedokli par jauno dokumentu, kas iezīmēs NATO turpmāko desmitgadi. Tieši sabiedrības iesaiste palīdz labāk saprast mūsdienu jauno drošības situāciju. Pēdējos divos mēnešos norisinājās četri semināri, kuros NATO ekspertu grupas divpadsmit eksperti kopā ar NATO dalībvalstu līderiem apsprieda svarīgākos NATO izaicinājumus.

Vispirms Luksemburgā tika diskutēts par jauno drošības vidi – jaunajiem draudiem, uzsverot tieši nekonvencionālo draudu nozīmi. Slovēnijā galvenais diskusiju objekts bija NATO misija Afganistānā, uzsverot to kā NATO galveno prioritāti un saprotot, ka no savām kļūdām un sasniegumiem ir jāmācās. Norvēģijas semināra galvenā tēma bija partnerība un attiecības ar Krieviju, kur tika uzsvērts, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp NATO un tās partneriem. Vienlaikus NATO centrālais elements ir un paliek Ziemeļatlantijas līguma 5. pants, kas garantē NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijas nodrošināšanu. Pēdējā seminārā Vašingtonā, kas notika 2010. gada februārī centrālie jautājumi skāra NATO jaunās spējas. Kā tās uzlabot un kā padarīt NATO darbību vēl efektīvāku. Vērtīgs pienesums konferencē bija ASV Valsts sekretāres Hilarijas Klintones un Aizsardzības sekretāra Roberta Geitsa viedokļi.

Drīzumā sāksies Stratēģiskās koncepcijas draftēšanas process. Pašlaik ekspertu uzdevums ir apmeklēt katru no NATO valstu galvaspilsētām, lai uzrunātu sabiedrību un politisko eliti, kā arī noskaidrotu to viedokļus jaunas Stratēģiskās koncepcijas izstrādē. Tādā veidā tiks iegūts maksimāli labākais iespējamais dokuments.

Latvijas drošības eksperte Daina Bleiere, Rīgas Stradiņu universitātes, Eiropas Studiju fakultātes, Politikas zinātnes katedras docente, iezīmēja tieši Latvijas perspektīvu jaunas Stratēģiskās koncepcijas sakarā. Viņa uzdeva jautājumu – kāpēc mums ir nepieciešams NATO? Galvenokārt, NATO mums ir nepieciešams savas vērtību sistēmas dēļ, kā arī tāpēc, ka Alianse nodrošina reālu drošību un uzticamību. NATO visupirms ir militārā alianse, taču tās efektīvai darbībai ir nepieciešama arī iekšēja saskaņotība, kur ar militāro darbību vien nepietiek.

Latvija ir maza valsts ar specifiskām drošības vajadzībām. D. Bleiere uzsvēra četrus galvenos punktus, kas jaunas Stratēģiskās koncepcijas sakarā ir būtiski Latvijai:

1) Vispirms ir jāsakārto NATO funkcijas. Tikai militāra veida domāšana ir neefektīva definējot nemilitārus uzdevumus. Vienlaikus militārajām spējām ir jābūt stabilām un uzticamām;
2) Sadarbībai starp NATO un ES, kas attīsta savu Kopējo ārējo un drošības politiku, ir jābalstās uz saprātīgu pieeju (coprehensive approach), lai abām organizācijām nepārklātos funkcijas, un mainīgajā drošības vidē tās darbotos kā partneri, nevis konkurenti;
3) Būtiski ir veidot vienotu pieeju attiecībām ar Krieviju NATO līmenī, balstot to uz Z|iemeļatlantijas līguma 4. un 5. pantu. Sadarbība starp NATO un Krieviju ir nepieciešama, bet skaidri jāiezīmē ,,sarkanās līnijas’’ abām pusēm. Krieviju var uzskatīt par NATO partneri, bet tā nav jāaicina kļūt par NATO dalībvalsti, jo tas mazinās NATO iekšējo saskaņotību;
4) Skaidri jādeklarē Alianses paplašināšanās procesi. Vai tā būs atvērto durvju politika ikvienai valstij, kas sasniegs NATO standartus, vai arī tiks veidotas ģeogrāfiskas robežas NATO paplašināšanās procesam. Pašlaik būtu nepieciešams šādas robežas novilkt Rietumbalkānos un Dienvidkaukāzā. Ir daudzas valstis ārpus transatlantiskās telpas, kuras vēlas līdzdarboties starptautiskās drošības veicināšanā, bet ģeogrāfisku apsvērumu dēļ nav Alianses dalībvalstis. Jāapdomā kā šīs valstis iesaistīt starptautiskās drošības veicināšanā.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātnu fakultātes, Politikas zinātnes katedras docents Toms Rostoks minēja, ka šajā diskusijā tik būtiski nav paust Latvijas viedokli par NATO jauno Stratēgisko koncepciju, kā noskaidrot no ekspertiem, kas ir galvenie punkti, par ko tika, un tiek runāts koncepcijas izstrādes procesā. No publiskās informācijas par četriem notikušajiem semināriem bija noprotams, ka tajos trūka diskusiju par vairākiem svarīgiem jautājumiem. Pirmkārt, tā ir NATO funkcionēšana. Luksemburgā tika runāts par izmaiņām, bet vai tika runāts arī par NATO iekšējām izmaiņām? Otrkārt, svarīgi ir tas, kā ASV plāno savu sadarbību ar Eiropu tuvākajā nākotnē. Vai arī 2015. gadā ASV loma NATO būs tikpat liela kā šobrīd? Treškārt, svarīgi ir arī pārrunāt 5. panta nozīmi, atceroties, ka NATO galvenais uzdevums ir reaģēt uz militāro apdraudējumu, vienlaikus atceroties par jaunajiem draudiem. Ceturtkārt, koncepcijā jāatrunā arī lēmumu pieņemšanas procedūra NATO. Zbigņevs Bržežinskis ir teicis, ka konsenss lēmumu pieņemšanas procedūra organizācijā, kas nepārtraukti paplašinās kļūst aizvien neefektīvāka, jo arvien grūtāk nonākt pie vienotas pozīcijas, ja palielinās viedokļu skaits.

Vācijas pārstāvis ekspertu grupā, vēstnieks, Dr. Hanss Frīdrihs fon Plocs (Ambassador Dr. Hans-Friedrich von Ploetz) atbildēja uz Latvijas ekspertu uzdotajiem jautājumiem. Atbildot uz jautājumu, kāpēc NATO ir svarīgs, viņš iezīmēja visu NATO vēsturisko attīstību un tās pamatojumu. Aukstā kara laikā NATO bija darīšana ar reāliem draudiem. Starp abiem naidīgajiem blokiem norisinājās iebiedēšana, kas nozīmē apdraudējumu. Kā vācietis fon Ploca kungs labi apzinājās sarežģīto situāciju, kur vienā valsts pusē ir 400 000 padomju karavīru, bet otrā dislocēts sabiedroto – amerikāņu, britu, franču, holandiešu, beļģu u.c. – karaspēks. Ja kāds no abiem ienaidniekiem pārkāptu robežu, sekotu neprognozējama iebiedēšana ne tikai ar konvencionālajiem ieročiem, bet arī ar kodolarsenālu. Sešdesmito gadu otrajā pusē NATO valstu sabiedrība sajutās šo draudu apspiesta un NATO mainīja savu attīstības stratēģiju. Iebiedēšana saglabājās, bet klāt nāca ilgstoša un taisnīga mierpilnas kārtības nodrošināšana Eiropai. Iesākumā tā daudziem kritiķiem šķita kā nesasniedzama utopija, bet pēc divdesmit gadiem mēs redzējām, ka sabruka Berlīnes mūris un PSRS. Vēl pēc divdesmit gadiem mēs redzam, ka gandrīz vai esam sasnieguši pirms tam izraudzīto mērķi. NATO un ES sadarbība drošības jomā ir šādas mierpilnas kārtības galvenie veidotāji.

Salīdzinot ar 20. gs. pirmo pusi, kad faktiski varam runāt par vienu lielu karu, kas sastāvēja no Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules kara notikumiem, šodien mēs dzīvojam miera Eiropā. Mums vairs nav militāristu uz katra soļa. Starp valstīm pastāv taktiskums un miers. Vai mums vispār ir nepieciešams NATO šādā drošības situācijā? Jā, NATO kā organizācija ir nepieciešama, jo, pirmkārt, nedrīkst pieļaut, lai atkārtotos 20. gs. pirmās puses vēsture un, otrkārt, mierpilnās kārtības veidošana vēl nav pabeigta.

Kas attiecas uz NATO robežu nospraušanu paplašināšanās jautājumā – tad nav jānosaka striktas NATO ģeogrāfiskās robežas. Tās jau ir deklarētas Ziemeļatlantijas līgumā. Runājot par attiecībām ar Krieviju, fon Plocs norādīja, ka Krievijai nav jābaidās no NATO, jo starp tās dalībvalstīm pastāv visstabilākā drošība pasaulē. Otrs attīstības ceļš Krievijas virzienā ir sadarbības nostiprināšana starp NATO un Krieviju. Ir jāiet šie abi ceļi.

Latvijas pārstāvis ekspertu grupā, vēstnieks, Aivis Ronis atsaucās uz to, ka diskusijā jau izskanēja vārds – Politbirojs, uzdodot auditorijai jautājumu – cik no klātesošajiem zina, kas ir Politbirojs?… Bet kas ir NATO? Tas bijis ļoti labs jautājums no Toma Rostoka puses. Ekspertu grupas galvenais uzdevums koncepcijas izstrādē ir panākt to, lai dalībvalstu starpā pretrunīgākajos jautājumos tiktu mazinātas plaisas un panākts konsenss. Mums jāveicina politiskā kohēzija. Protams, eksperti nevar runāt dalībvalstu politisko līderu vārdā, tomēr viņi nāk no dažādām NATO dalībvalstīm un reģioniem, kas palīdz saprast viedokļu dažādību NATO iekšienē. Aivis Ronis norāfīja, ka viņam ir prieks, ka ekspertiem ir izdevies atrisināt vairākus jautājumus, kas masu medijos, izskanēja kā pretrunīgākie un grūtāk atrisināmie dalībvalstu vidū. Pēc publiskas diskusijas Igaunijā 22.martā eksperti vēl vienu reizi pārliecinājās, ka drošības situācija reģionā uzlabojas, un tā uzlabojas arī citās dalībvalstīs. Nevienam vairs nav jāšaubās par 5. panta uzticamību, lai arī sarunās ar Latvijas valdību visbiežāk tika minēts tieši 5. pants.Jaunas NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādē eksperti pieveršas arī iekšējās funkcionēšanas sakārtošanai. Būtiski attīstīt lēmumu pieņemšanas procedūru ne vien augstākajā NATO līmenī, bet arī zemāka līmeņa komitejās, kur jāpieņem tehniska rakstura lēmumi.

Marī Žervē-Vidrikēra vēl piebilda, ka NATO attīstībai nepieciešama saprātīga pieeja. It īpaši labi tas redzams Afganistānas piemērā kā valstu funkciju sadalīšana noder. Turklāt īpaši būtiska ir funkciju sadale starp civilo un militāro sektoru. Drošības veicināšanā aizvien vairāk jāiesaistās citām starptautiskajām organizācijām, nevalstiskajām organizācijām. NATO jāadaptējas jaunajiem apstākļiem. Mums jāapzinās savas civilās spējas jau konfliktu sākotnējā stadijā un jāliek tās lietā.

Jautājumi no zāles

Jautājums: NATO retorika Kosovas konflikta gadījumā, ka politiskie līderi minējuši holokausta jēdzienu. Kā tas saskan ar vecu un jaunu NATO Stratēģisko koncepciju?

Hanss Frīdrihs fon Plocs atbildēja, ka diemžēl neviens nevar paredzēt kādas lielvalsts sadalīšanās sekas. PSRS gadījumā visi baidījās no PSRS Aukstā kara laikā, bet pēc tās sabrukuma Rietumi baidījās, kādas sekas izraisīs tās sadalīšanās. Arī bijušās Dienvidslāvijas sadalīšanās gadījumā sekas bija neparedzamas, tāpēc Rietumi darīja visu iespējamo, lai novērstu konfliktu un tā eskalāciju. Diemžēl arī pašlaik mūsu mainīgajā pasaulē nekas nav paredzams. Tagad pat nevalstiski aktori var tikt pie masu iznīcināšanas ieročiem. Mums vispirms tas jānovērš, bet jābūt gataviem visļaunākajam scenārijam.

Jautājums: Kāda ir NATO pievienotā vērtība enerģētiskās drošības problēmu risināšanā?

Marī Žervē Vidrikēra atbildēja, ka enerģētiskā drošība, protams, ir svarīgs NATO izaicinājums, bet tas nav labākais formāts, kur to diskutēt, tas tomēr ir ES uzdevums pamatā.

Aivis Ronis atgādināja, ka enerģētiskā drošība nav jauns izaicinājums Rietumiem. Arī Politbirojs un Arābu valstis Aukstā kara laikā pārtrauca enerģijas piegādes Rietumiem. Tomēr arī tad tas nebija NATO jautājums. Šeit jāsaprot, ka enerģētiskā drošība skar arī finansiālo un tehnisko sfēru un šīs problēmas jārisina vispirms.

Jautājums: Vai Krievija visvairāk nebaidās no NATO iespējami lielākas politiskās kohēzijas, un necenšas panākt visu, lai mazinātu NATO vienotību?

Eksperti apstiprināja pieņēmumu par to, ka politiskā kohēzija NATO iekšienē ir tas, no kā Krievija baidās. Tiekoties ar Krievijas politiķiem Maskavā eksperti uzsvēra to, ka reāla drošība ir justies neapdraudētam, un NATO gadījumā Krievijai nav jābaidās justies apdraudētai.

Jautājums: Kāda veida draudiem NATO vēl nav gatava atbildēt, un kāda veida draudiem ir visgrūtāk atbildēt?

Marī Žervē Vidrikēra atkal uzsvēra terorisma draudu neprognozējamību. Katras valsts līmenī notiek terorisma draudu novēršana, bet Alianses līmenī to izdarīt ir grūtāk, jo nepieciešama arī izlūkdienestu ciešāka sadarbība..

Aivis Ronis savukārt pozitīvi novērtēja NATO sasniegto draudu novēršanas jomā. Valstu savstarpēja draudzēšanās un partnerība ir labākais veids kā mazināt draudus un panākt valstu savstarpēju uzticību. NATO šajā jomā ir bijusi ļoti sekmīga.

Hanss Frīdrihs fon Plocs minēja to, ka mēs jēdzienu ,,drauds” izprotam divējādi. No vienas puses kā reālu apdraudējumu, no otras – kā intensitāti apdraudēt. Kā savulaik teica ASV karaspēka ģenerālis Eiropā Otrajā Pasaules kara laikā un vēlākais ASV prezidents Dvaits Eizenhauers – militārā plānošana bieži vien ir nederīga, jo kaujas laukā nākas sastapties ar pavisam citu realitāti. Vienlaikus militārā plānošana ir absolūti nepieciešama, lai novērstu apdraudējuma sajūtu sabiedrībai. Gadījumā ar kodolieroču izplatību Tuvajos austrumos mēs redzam lielu apdraudējumu. Ja kodolieroči nonāks kādas revizionistiskas valsts vai nevalstiskas grupas rokās, sāksies ķēdes reakcija un visi vēlēsies attīstīt savu kodolprogrammu. Tas padarīs drošības vidi vēl neprognozējamāku.

Ojārs Kalniņš diskusijas noslēgumā uzdeva ekspertiem jautājumu, vai NATO plāno iesaistīt savās darbībās arī lielākās pasaules valstis iedzīvotāju skaita ziņā: Indiju un Ķīnu?

Marī Žervē Vidrikēra atbildēja, ka jaunā drošības situācija, kad draudu avots ir neprognozējams aicina kopējā drošības situācijā ņemt vērā arī šīs valstis. Konkrēti lēmumi šajā jomā nav pieņemti, bet NATO ir procesā iespējamajai sadarbībai arī ar šīm valstīm.

Diskusiju organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un Rīgas Stradiņa Universitāti (RSU). Diskusijas norisi atbalstīja Kanādas vēstniecība Latvijā.