Noslēgusies Ukrainas aktualitātēm veltītā diskusija

15.04.2010. 09:26

Vakar, 14.aprīlī, viesnīcā “Bergs” noritēja diskusija “Ukrainas ģeopolitiskā orientācija pēc prezidenta vēlēšanām: iekšējie un ārējie aspekti”, ko organizēja Baltijas – Melnās jūras alianse (BMJA) sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO), Sorosa fondu – Latvija un Konrāda Adenauera fondu. Ukrainas un ārvalstu politikas eksperti arī lasīja vieslekcijas Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes sociālo zinātņu studentiem.

Baltijas – Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte, atklājot diskusiju uzsvēra, ka Latvijā par Ukrainu nav zināms pietiekami daudz, lai gan cilvēki ir sekojuši līdzi oranžajai revolūcijai, Ukrainas gāzes karam ar Krieviju un atpazīst Veru Serdjučku. Viņa uzsvēra, ka BMJA rīkotās diskusijas mērķis bija censties atrast atbildes uz jautājumiem par reformām Ukrainā, par oligarhu ietekmi politikā un visbeidzot – kādu ceļu izvēlēsies Ukraina – Rietumu vai Austrumu virzienā?

Starptautiskā Renesanses fonda izpilddirektors no Ukrainas Jevhens Bistrickis (Dr. Yevhen Bystrytsky) atzina, ka ļoti svarīgi ir atdalīt politiskās emocijas, kas uzvirmojušās pēc prezidenta vēlēšanām Ukrainā no nopietniem argumentiem. Kā kritiskus jaunās Ukrainas vadības lēmumus viņš atzīmēja gan Izglītības un zinātnes ministra Dmitro Tabačņika (Dmytro Tabachnyk) lēmumu atcelt ukraiņu valodas eksāmenu bakalaura grāda iegūšanai, gan Iekšlietu ministra Anatolija Mohiļova (Anatoliy Mohylyov) lēmumu likvidēt Iekšlietu ministrijas cilvēktiesību monitoringa departamentu. Lai gan J.Bistrickis uzskata, ka viena līdz piecu gadu laikā Ukraina iegūs stabilititāti.

Kijevas Mohila Akadēmijas Politikas analīzes skolas direktors Oleksijs Harans (Dr. Olexiy Haran) domā, ka situācija Ukrainā patiesībā ir daudz nopietnāka, nekā sākumā varētu šķist. Nesenais Ukrainas Konstitucionālās tiesas lēmums, ar ko tika apstiprināta jaunās varas likumība, viešot bažas par lielu spiedienu, kas tiekot izdarīts uz tiesnešiem, kas līdzīgā situācijā iepriekš bija pieņēmuši pilnīgi pretēju lēmumu. Pēc Harana domām situācija, kad viena partija [Prezidenta Viktora Janukoviča vadītā Reģionu partija] vēlas sagrābt varu savās rokās, apdraud ne tikai tiesu varas un preses brīvību, bet visu Ukrainas attīstību kopumā. Viņprāt, risinājums būtu spēcīga, nevis sašķelta, opozīcija, un oligarhu intereses vēršana Rietumu virzienā.

Neskatoties uz to, ka Ukrainas prezidents Janukovičs savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja pro-krieviskus lozungus, diez vai šie lozungi tiks īstenoti. Viņš pozitīvi vērtēja Janukoviča vizīti Briselē īsi pēc ievēlēšanas, taču uzsvēra, ka ir jāseko līdzi arī turpmākajiem prezidenta soļiem, balansējot starp Krieviju un Eiropu.

Analizējot Ukrainas ekonomisko situāciju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sabiedriskais pārstāvis Ukrainā Efims Šabads (Jefim Schabad) minēja proporcionāli lielo ēnu ekonomiku, korupciju, sarežģīto nodokļu sistēmu un pārspīlēto valsts uzraudzību pār mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kā galvenos Ukrainas ekonomikas attīstību bremzējošos faktorus.

Polittehnologs un Ukrainas PR grupas Polittech direktors Tarass Berezovecs (Taras Berezovets) analizējot prezidenta vēlēšanu rezultātus, minēja, ka Viktora Janukoviča uzvaru prezidenta vēlēšanās sekmējusi gan valsti pārņēmusī ekonomiskā krīze, gan nesaskaņas starp iepriekšējo prezidentu Viktoru Juščenko un premjerministri Jūliju Timošenko, kā arī pēc oranžās revolūcijas iesāktās, bet neturpinātās valstij tik svarīgās reformas. T. Berezovecs norādīja uz to, ka daudzi prezidenta V. Janukoviča administratīvā aparāta darbinieki nāk no viena reģiona, norādot uz to, ka prezidents ap sevi cenšas pulcināt ‘savējos’. Un, lai gan Jūlija Timošenko ir izveidojusi ēnu kabinetu, tas šobrīd nav spējīgs uz aktīvu darbību, pēc Berezoveca domām. Viņš norādīja, ka pēdējās sabiedriskās domas aptaujas Ukrainā rāda, ka 60% iedzīvotāju vēlas redzēt Ukrainu Eiropas Savienībā, bet to skaits, kas vēlas redzēt Ukrainu kā Krievijas sastāvdaļu, sarūk katru gadu, šobrīd tie ir aptuveni 20%.

Diskusijas otrajā daļā, kuru vadīja LATO Valdes loceklis un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora p. i. Andris Sprūds, dalībnieki pārrunāja ar Ukrainas ārpolitku saistītos jautājumus. Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Teikmaņa domām, nav tik svarīgi kura konkrētā persona ir uzvarējusi vēlēšanās, kā tas, ka šī persona pārstāv Ukrainu un pašus ukraiņus. A. Teikmanis atzīmēja, ka prezidenta vēlēšanas Ukrainā bija noritējušas demokrātiski, un tagad svarīgākais ir jāturpināt reformas un demokratizācijas procesus. Attiecībā uz Ukrainas ģeopolitisko orientāciju, Teikmanis uzsvēra, ka tā ir tikai Ukrainas pašas izvēle, kurā virzienā doties. Viņš izteica cerību, ka Ukraina izmantos Eiropas valstu piedāvāto palīdzību demokratizācijas veicināšanai, tai pašā laikā jāizpildot arī tai uzdotos mājasdarbus valsts reformu jautājumos.

Konrāda Adenauera fonda Ukrainā vadītājs Niko Lange (Nico Lange), uzskata, ka jautājumam par Ukrainas dalību NATO šobrīd ir pielikts punkts. Turklāt gan pašai NATO, gan ASV nēesot konkrēts viedoklis par Ukrainas un NATO sadarbības perspektīvu. Lange piezīmēja, ka vēsturiski Ukraina ir tuvāka Krievijai, taču šobrīd biznesa elite tiecoties uz Rietumiem un tās piedāvātajām tehnoloģijām. Viens no Ukrainas attīstības scenārijiem varētu būt saistīts ar enerģētikas jautājumu par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu un zemajām gāzes cenām. Skatoties Eiropas virzienā, Lange uzskata, ka pēc iespējas ātrāk būtu jāatceļ Eiropas Savienības vīzu režīms ar Ukrainu, tādējādi paverot ceļu vēl intensīvākai sadarbībai.

Jamestown Foundation vecākais pētnieks Vladimirs Sokors (Vladimir Socor) raksturoja Ukrainu kā svārstīgo valsti (swing state), atzīmējot tās ‘divu vektoru politiku’, balansējot starp Krieviju un Eiropas Savienību. Un, lai gan jaunā administrācija ir solījusi strādāt ‘Ukrainas labā’, viņprāt Ukrainas politiskajai elitei ir vāja izpratne par nacionālajām interesēm. Sokors uzskata, ka Ukrainas attīstība virzās zigzaga formā, svārstoties no labās uz slikto pusi. Starp Ukrainas nākotnes izaicinājumiem pētnieks minēja sadarbību ar NATO, Krievijas Melnās jūras karaflotes bāzes likteni Sevastopoles ostā, Krievijas gāzes tranzītu, kā arī nepieciešamību izvairīties no Ukrainas ekonomisko un politisko resursu nonākšanas atsevišķu indivīdu biznesa interešu rokās.

Diskusija bija plaši apmeklēta un tajā piedalījās pārstāvji no ārvalstu vēstniecībām, valsts pārvaldes iestādēm, masu medijiem, augstskolām un pētniecības institūtiem, kā arī no privātā sektora un nevalstiskajām organizācijām. Pasākumu finansiāli atbalstīja Sorosa fonds – Latvija un Konrāda Adenauera fonds. Diskusiju organizēja BMJA sadarbībā ar LATO un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju.