Rīgas konference 2010: Vai Krievijas–ASV „pārstartēšanas” politika ir sasniegusi vēlamo?

11.09.2010. 08:46

Rīgas konferences 2010 ietvaros notika diskusija „Vai Krievija –ASV „pārstartēšanas” politika ir sasniegusi vēlamo?”. Diskusijā piedalījās Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs Mihails Margelovs, Eiropas Ārlietu padomes direktors Marks Leonards, Amerikas Savienoto Valstu Valsts sekretāra palīga vecākais padomdevējs Eiropas un Eirāzijas jautājumos Džeremijs Šapiro, Žurnāla ,,Pro et Contra’’ konsultatīvās padomes loceklis Konstantīns fon Egerts un neatkarīgais pētnieks un konsultants Bobo Lo. Diskusijas vadīja pienākumus veica Eiropas Reformu centra direktors ārpolitikas un aizsardzības jautājumos Tomass Valaseks.

Atklājot diskusiju Mihails Margelovs uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir bijusi impērija, lai gan tā nevēlas būt impērija un nav tieša PSRS mantiniece. Pats par sevi demokrātisks parlaments vēl negarantē, ka tiks atrisinātas visas valsts problēmas. Pēc Mihaila Margelova domām, finanšu krīze tam ir lielisks pierādījums. Attiecību „pārstartēšanu” ar ASV viņš vērtēja kā pozitīvu un optimistisku, vienlaikus uzsverot, ka attiecību „pārstartēšana” visupirms ir ļoti nepieciešama pašai ASV, uz ko norāda fakts, ka ASV „pārstartē” savas attiecības arī ar citām valstīm. Vērtējot šīs politikas rezultātus un procesu kopumā viesis norādīja, ka svarīgs priekšnosacījums sekmīgai attiecību ”pārstartēšanai” ir fakts, ka Medvedevam un Obamam nav Aukstā kara perioda pieredzes. Tādēļ, ja „pārstartēšanas” politika tiks institucionalizēta, tad tā visticamāk būs sekmīga.

Turpinot diskusiju Marks Leonards norādīja, ka ASV dialogs ar Krieviju par Afganistānu, Irānu un Ziemeļkoreju ir būtisks. Tomēr šobrīd šajā dialogā ir vairāk domstarpību nekā vienprātības. Runājot par Krievijas attiecībām ar Eiropas Savienību, pēc Marka Leonarda domām, Krievija saprot, ka attiecības ar ES nav jāuztver, kā attiecības tikai ar Briseli, jo visas ES valstis ir vienlīdz nozīmīgas. Turklāt Turcijai turpmāk varētu būt nozīmīga loma ES un Krievijas attiecību veidošanā.

Džeremijs Šapiro bija ļoti kodolīgs, sakot, ka viņš ir pesimistisks par Krievijas un ASV attiecību nākotni, jo tās nevar kļūt labākas kādas tās ir šobrīd. Tomēr attiecību „pārstartēšana” Centrālās un Austrumeiropas valstīm dod zināmu iespēju uzlabot to attiecības ar Krieviju. Konstantīns fon Egerts un Bobo Lo bija vienisprātis, izsakot šaubas, ka ASV un ES uz emocijām balstītas savstarpējās attiecības var tikt institucionalizētas bez pārliecības par „pārstartēšanas” politikas stabilu attīstību turpmāk. Bobo Lo ļoti tieši norādīja, ka Krievijai nav nepieciešamības kaut ko mainīt savā ārpolitikā, savukārt ES un ASV šī situācija ir savādāka. Krievija nevēlas pievienoties Rietumiem – Krievija vēlas pārdefinēt savu izpratni par Rietumiem. „Pārstartēšanas” īstā motivācija abās pusēs vēl ir tikai gaidāma, norādīja Bobo Lo, bet, lai izveidotu savstarpējās uzticības pilnas attiecības starp ASV un Krieviju, ir nepieciešami vairāki gadi.

Rīgas konferenci 2010 organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju. Konferences norisi atbalsta ASV Vācijas Maršala fonds, Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), Sorosa Fonds – Latvija, Konrāda Adenauera fonds, ASV vēstniecība Latvijā, Frīdriha Eberta fonds un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Informatīvo atbalstu nodrošina LETA, DELFI un Latvijas Avīze.

Fotogrāfijas no konferences pieejamas LATO Fotoalbumā.