Priekšvēlēšanu diskusija “Enerģētikas izaicinājumi Latvijā: risinājumi un perspektīvas”: kopsavilkums

25.08.2011. 02:42

Trešdien, 24.augustā, viesnīcā Radisson Blu Latvija notika publiskā priekšvēlēšanu diskusija “Enerģētikas izaicinājumi Latvijā: risinājumi un perspektīvas”, kurā oficiāli tika pārstāvētas piecas uz šo brīdi populārākās partijas – Vienotība, Zaļo zemnieku savienība, Saskaņas centrs, Zatlera Reformu partija un nacionālā apvienība Visu Latvijai – TB/LNNK. Diskusijas mērķis bija noskaidrot šo politisko spēku nostāju un nākotnes plānus Latvijas enerģētikas politikā. Diskusiju, ko organizēja LATO sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija, apmeklēja nozares speciālisti, politiķi, vēstniecību pārstāvji, enerģētikas uzņēmēji, studenti un citi interesenti.

Diskusijai sākoties, sarunu moderators LATO valdes loceklis, RSU asociētais profesors Dr. Andris Sprūds, ļāva partiju pārstāvjiem izklāstīt savu redzējumu pašreizējā Latvijas enerģētikas politikā un definēt nākotnē darāmo enerģētikas jomā. Kā pirmais runāja Vienotība pārstāvis Dzintars Zaķis, kurš uzsvēra, ka ar jaunajām tehnoloģijām jānodrošina energoefektivitāti, tāpat Latvijā jābūt stabilai, patstāvīgai pieejai energoresursiem, jādiversificē energopiegāde un vairāk jāpievēršas atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Runājot par nākotnes prioritātēm enerģētikā, Zaķis norādīja trīs galvenos virzienus – siltumu, elektrību un degvielu. Siltumenerģētikā gāzes vietā jāpāriet uz šķeldu, jāuzbūvē sašķidrinātās gāzes termināli un visas valsts līmenī jāturpina mājas siltināšanas projekti. Elektroapgādē vispirms jāveic tie projekti, kuri neietekmē tarifus, bet degvielas patēriņā lielāku lomu jārada otrās paaudzes dīzeļdegvielas ražošanā, kā mērķi nostādot tās izmantošanu trešdaļā no kopējā patēriņa.

Nākamais runātājs, Mārtiņš Jirgens no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā pozitīvo aspektu minēja to, ka jau iepriekš tika panākta vienošanās par vietējo enerģētikas uzņēmumu atbalstīšanu. Jirgens norādīja, ka viņa pārstāvētās partijas nostāja Visaginas atomelektrostacijas būvniecībā ir noraidoša, lai arī ZZS amatpersonas, ejot uz kompromisu, piekrita projektu atbalstīt. Tāpat Jirgens piebilda, ka jāturpina diskusiju par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu. ZZS prioritātes enerģētikas jomā Latvijā ir veikt piegādes diversifikāciju un optimizēt energoefektivitāti. Kā savas partijas pienesumu enerģētikas jomā Latvijā Jirgens minēja pienesumu atjaunojamo energoresursu likuma izstrādē, atbalstu mājsaimniecībām atbrīvoties no fosilajiem energoresursiem un kopējās energoefektivitātes paaugstināšanu.

Saskaņas centra (SC) pārstāvis Ivars Zariņš kā galveno problēmu Latvijas enerģētikā uzsvēra nespēju izveidot vienotu un visaptverošu enerģētikas stratēģiju. Otra problēma Zariņa izpratnē ir pārāk lielas lomas piedēvēšana “zaļajai enerģijai”. Zariņš teica, ka svarīgi ir definēt skatījumu enerģētikā un ir jāizstrādā vienota stratēģija, pirms diskutēt par konkrētiem projektiem un “zaļās enerģijas” īpatsvaru kopējā patēriņā. Minot konkrētus uzdevumus, tika norādīts uz Latvijas Dzelzceļa vilcienu elektrifikāciju, no dīzeļdegvielas pilnībā pārejot uz elektrību. Tam būtu jāvairo Latvijas dzelzceļu kā tranzīta ceļu konkurētspēju ar kaimiņvalstīm un jāsamazina energoresursu patēriņu. Tāpat pēc SC uzskatiem jāturpina māju siltināšanas projekti, paralēli tam stimulējot siltināšanas materiālu ražošanu Latvijā.

Savukārt, nacionālo apvienību Visu LatvijaiTB/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvošais Einārs Cilinskis izklāstīja viņa partijas izstrādāto “Zaļās ekonomikas” plānu, kas paredz visas valsts ekonomikas virzīšanu uz “zaļāku” patēriņu. Tas paredzētu zemākas izmaksas par patērēto enerģiju gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, tādējādi stimulējot valsts izaugsmi. Cilinskis lielu nozīmi piešķir CO2 emisiju samazināšanai, kas atstātu pozitīvu efektu uz dabu, bet tāpat valsts kasē ienestu naudu, ko varētu izmantot “zaļajiem” projektiem, ja citām Eiropas Savienības dalībvalstīm izsolēs tiktu pārdotas Latvijas neizmantotās emisiju kvotas. VL-TB/LNNK piedāvā apvienot Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministriju ar Finanšu ministriju, tādējādi iegūstot Attīstības ministriju. Pēc Cilinska teiktā, Latvijai būtu jāiekļaujas “Nordpool” vienotajā elektrības tīklā, bet sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība ir vēlama tikai tad, ja tas nepiederēs gāzes koncernam “Gazprom”.

Zatlera Reformu partiju (ZRP) pārstāvēt bija ieradies partijas priekšsēdētājs, eksprezidents Valdis Zatlers, kurš uzsvēra, ka enerģētikas jomā Latvijā ļoti nepieciešama ir enerģētikas stratēģija vismaz līdz 2030.gadam. Stratēģijā kā divus galvenos mērķus būtu jāizvirza piegādes drošība un zemāka enerģijas patēriņa cena. Tomēr, lai sasniegtu mērķus, vispirms būtu jāaprēķina, piemēram, cik daudz elektroenerģijas valstij vispār ir nepieciešams turpmākajos gados, kas vēl līdz šim nav ticis izdarīts. Zatlers piebilda, ka vispirms nepieciešams radīt situāciju, kurā “mēs paši saražojam nepieciešamos energoproduktus, bet vēlāk varēsim pievērsties “zaļajai enerģijai”.” Pēc Zatlera domām, nav reālu bažu par elektroenerģijas piegādēm, savukārt gāzes cenas tās piegādātājs esot samazinājis tikai tāpēc, lai Latvija nemeklētu alternatīvas gāzes piegādē. Zatlers arī norādīja, ka sašķidrinātā gāzes termināļa celtniecībā uzsvars būtu jāliek uz zemākām izmaksām, nevis atrašanās vietu.

Kopumā partiju pārstāvju viedokļi atšķīrās daudzās apspriestajās sfērās un projektos, kas attiecas uz turpmāko Latvijas enerģētikas politikas plānošanu, bet dažās tēmās ir arī vienoti uzskati. Galvenais, par ko visu partiju pārstāvji bija vienisprātis, bija tas, ka pagaidām trūkst vienotas un kārtīgi izstrādātas Latvijas enerģētikas stratēģijas. Tāpat arī savulaik Kurzemē iecerētā ogļu stacija visu piecu klātesošo partiju pārstāvju acīs ir palikusi neaktuāla un ekonomiski nepamatota. Arī Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītajam Atjaunojamās enerģijas likumprojektam pašreizējā redakcijā nav atbalsta no nevienas no piecām partijām. Bet, runājot par aktuālo apkures parādu problēmu, visi partiju pārstāvji norādīja, ka galvenokārt būtu jācīnās tieši pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, kuri to dara nevis nespējas, bet nevēlēšanās dēļ.

Kopsavilkumu sagatavoja Krišjānis Ozols

Video materiāls no diskusijas