Rīgas konference 2011: Turcijas neizmantotais potenciāls

21.09.2011. 14:01

Ilze Neimane, Rīgas Stradiņa universitāte, 1. kurss maģistrantūra Bizness un tiesības Eiropas Savienībā

Speciāli Rīgas konferencei 2011

Turcija- viens no NATO dzinējspēkiem un valsts, kura uz iestāšanos ES jau gaida gandrīz 60 gadus, šobrīd atkal ir nonākusi pasaules politikas uzmanības centrā. Mustafa Kemal Atatürk izveidotā valsts ir sākusi aktīvu savas ietekmes nostiprināšanu Tuvo Austrumu reģionā. Turcijas premjerministrs Recep Tayyip Erdoğan šonedēļ devies „Arābu pavasara” vizītēs uz Ēģipti, Tunisiju un Lībiju, lai runātu par ekonomisko sadarbību un Turcijas valsts pārvaldes modeli, kuru varētu piemērot šīm valstīm. Turklāt šīs vizītes notiek laikā, kad Turcijas un Izraēlas attiecības ir pasliktinājušās un valstu starpā valda asa retorika saistībā ar Izraēlas aizsardzības spēku nogalinātajiem turku NVO pārstāvjiem, kuri veda humāno palīdzību uz Gazu, apejot Izraēlas kravas drošības pārbaudes.

Tikpat būtisks ir jautājums par spriedzes pieaugumu Irānas un Turcijas attiecībās pēc tam, kad Turcijas Austrumu provincē Malatya tika uzstādītas NATO pretraķešu aizsardzības sistēma. Arī ar Sīriju Turcijai šobrīd ir visnotaļ kritiskas attiecības pēc Turcijas premjerministra R. T. Erdoğan publiska metodēm, ko Sīrijas prezidenta Bashar al-Assad izmantoja demonstrantu savaldīšanai Sīrijā.

Tādejādi, Turcija, bez šaubām, šobrīd ir atgādinājusi par sevi, kā vērā ņemamu spēlētāju reģiona un pasaules politikā. Taču Turcija tāda ir bijusi vienmēr. Tā ir pasaules 15. lielākā ekonomika, ASV lielākais atbalsts NATO un Osmaņu impērijas mantiniece, kura šobrīd, veiksmīgi izmantojot situāciju, vēlas pastiprināt ne tikai savu ekonomisko, bet arī politisko ietekmi reģionā. Tomēr ES līdz šim Turciju turējusi rokas stiepiena attālumā no iestāšanās. Jāpiekrīt aizsardzības ministram Artim Pabrikam, ka Eiropas Savienība ilgi ir aizbildinājusies ar reliģijas jautājumu, kā arī Turcijas teritoriālo lielumu un attiecīgi tās iespējamo ietekmi ES Parlamentā un citās iestādēs. Tomēr patiesībā gan ES, gan Turcija ir sekulāras un, iespējams, šobrīd ES pārmaiņu un krīzes laikā, tieši Turcijas devums gan ekonomiski, gan politiski būtu izdevīgs abām pusēm.

Jautājumā par Turcijas lomu Tuvajos Austrumos un iespējām Rietumiem ar Turcijas palīdzību tuvoties šim reģionam, visi Rīgas konferences 2011 paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Turcijai ir īpaša vēsturiskā un kultūras saikne ar reģionu, kas šobrīd būtu nozīmīgs un nepieciešams resurss ES. Valsts ekonomiskā un politiskā ietekme veidojot sadarbību ar Kaukāzu, Balkāniem, Centrālāziju un Tuvajiem Austrumiem demonstrē Turcijas plašo interesi un līdera pozīcijas kaimiņu reģionos. Taču, lai sadarbība veidotos veiksmīgi arī ar ES, jāpiekrīt Turcijas bijušā ārlietu ministra un diplomāta Yaşar Yakış teiktajam: „Turcija ir vienlīdzīgs ES partneris, kurš ir vērsts uz sadarbību. Tomēr, tā nevar būt partneris, kurš tikai piekrīt visam ES teiktajam. Turcija ir sadarbības partneris, kuram ir savas idejas un viedoklis, un caur šādu sadarbību Turcija un ES var viena otru bagātināt.”

Patiesi, Turcijai ir sava identitāte. Un tieši šī identitāte ļauj Turcijai veiksmīgi sadarboties gan ar Eiropu, gan Tuvajiem Austrumiem. Osmaņu impērijas mantojums un kopīga vēsture ir spēcīgs arguments, lai reģiona valstis ieklausītos Turcijas viedoklī. Veiksmīga bija A. Pabrika piezīme, ka Latvijai un Turcijai ir kopīgas intereses un kopīgs redzējums, iespējas sadarbībai ar Centrālās Āzijas valstīm, jo arī Latvijai ar šīm valstīm ir kopīga vēsture un mūsu valsts kalpo par piemēru savā attīstībā. Latvijas un Turcijas ekonomiskā, politiskā un kultūras sadarbība līdz šim ir noritējusi ļoti veiksmīgi, tomēr sadarbība varētu būt ciešāka. Turcija ir Latvijas 20. lielākais eksporta partneris un 28. lielākais importa partneris, kamēr Turcija ir viens no populārākajiem latviešu tūristu galamērķiem. Tas parāda samērā absurdo situāciju un izaugsmes iespējas Latvijas un Turcijas sadarbībā, lai latvieši izmantojot jau esošo labu starpvalstu attiecību pamatu, gūtu no 15. lielākās ekonomiskas pasaulē. Šī sadarbība, kopīgas investīcijas un projekti visticamāk būtu realizējami Centrālās Āzijas un Turcijas šā brīža ambīciju reģionā- Tuvajos Austrumos. Kā jau A. Pabriks izteicās konferencē, Latviju ar Turciju saista izpratne par Centrālās Āzijas reģionu un spēja kalpot par pozitīvo ekonomisko, politisko piemēru.

To vai Turcijas un Latvijas ciešāka ekonomiskā sadarbības var norisināties arī ar investēšanu Latvijas ekonomikā, parādīs laiks un mūsu ekonomikas atveseļošanās tempi, kā arī valstiskas ekonomiskās stratēģijas izstrāde un, protams, nozarē strādājošo cilvēku spēja saskatīt Turcijas nozīmīgo lomu pasaulē. Tomēr jau šobrīd Latvijā ir novērojamas pozitīvas tendences Latvijas un Turcijas sadarbības sekmēšanā, jo Rīgas Starptautiskās Ekonomikas un Biznesa Administrācijas Augstskolā (RISEBAA) 2010. gadā sadarbībā ar Turcijas Republikas vēstniecību Latvijā tika izveidots Turcijas biznesa, komercijas un kultūras institūts. Kā arī no 2011. gada septembra Latvijas kultūras akadēmijā iespējams apgūt bakalaura programmu „Starpkultūru sakari” Latvija- Turcija. Tas parāda, ka turku valodas zināšanas un kultūras izpratne būs nākotnē nozīmīga un dos gan studentiem, gan biznesa, kultūras jomā strādājošajiem daudz iespēju.

Atgriežoties pie diskusijas par Turcijas lomu veidojot saikni starp Tuvajiem Austrumiem un Eiropu turpināsies, jo, kā parādīja šis pavasaris, reģions sāk politiski un ekonomiski atdzīvoties un attīstīties citā virzienā, kā arī drīz gaidāms svarīgs ANO balsojums par iespējamo Palestīnas autonomijas atzīšanu. Tomēr būtiski tieši Eiropas Savienībai būs izlemt par to, kā attīstīsies attiecības ar pašu Turciju. Jo Turcijas Republika šobrīd ir nopietni sevi pieteikusi kā pretendentu uz reģionālā spēka vietu un ambiciozi darbojas, lai to arī sasniegtu. Jautājums ir, kā ES redz sevi nākotnē un vai nākotne nav jāsāk veidot jau šodien, lai, iespējams, jau kopā ar Turciju spētu īstenot savu EU 2020 stratēģiju un ieņemtu nozīmīgu lomu pasaules ekonomikā un politikā. Turcija šobrīd ir uzņēmusies diezgan individuāla spēlētāja jomu un tas, ka tas satrauc, gan ASV prezidentu, gan Vācijas kancleri, parāda, kad pasaulei Turcija kā vidutājs un miera garants starp Tuvajiem austrumiem un Rietumu pasauli ir īpaši svarīgs. Arī vakardienas bumbas sprādziens Turcijas galvaspilsētā Ankarā, parāda, kad situācija reģionā šobrīd ir ļoti nokaitēta un Turcijas darbības, acīmredzami, kādu grupējumu uztrauc un traucē. Uz Turciju šobrīd tiek liktas daudz cerības un arī pašai Turcijai ir savas ieceres savas ietekmes stiprināšanā, tādēļ tuvākajā laikā Turcijas soļi izšķirs daudz reģionā un iezīmēs pat pasaules politikas tālākos attīstības virzienus.

Rīgas konferences 2011 diskusijas “Vai Turcija ir spējīga novērst plaisu starp Āziju un Eiropu?” video ieraksts

Diskusijā piedalās:

Artis Pabriks, Ministru prezidenta biedrs, Latvijas aizsardzības ministrs
Yasar Yakis, bijušais Turcijas ārlietu ministrs
Christian Schmidt, Federālās Aizsardzības ministrijas parlamentārais valsts sekretārs
Grigol Vashadze, Gruzijas Ārlietu ministrs

Moderators: Dimitris Triantaphyllou, Kadir Has universitāte, Stambula

Vairāk informācijas meklējiet http://www.rigaconference.lv/