Rīgas konference 2011: Finanšu krīze ir mainījusi ES un NATO aizsardzības prioritātes: sadarbība, efektivitāte, reformas

17.09.2011. 09:23

Mārtiņš Hiršs, Viskonsīnas Universitāte Oklērā, ASV

Speciāli Rīgas konferencei 2011

Arābu pavasaris, it īpaši Lībijas konflikts liecina, ka mūsdienās konflikti ir neparedzami un ļoti dažādi. Lībijas konflikts pierāda, ka vēl arvien 21.gadsimta ģeopolitikā arī militārā vara un klasiskāka karadarbība ir aktuāla. Lai aizstāvētu savas intereses, panāktu konflikta risinājumu, novērstu masu slaktiņu un nodrošinātu stabilitāti reģionā, ES un NATO ir jāprojicē sava vara arī ārpus Eiropas robežām. Tomēr finanšu krīzes ietekmē NATO dalībvalstis pēdējos gados ir samazinājušas savus aizsardzības tēriņus. 2010. gadā tikai četras no 26 dalībvalstīm izpildīja NATO mērķi uzturēt aizsardzības budžetu 2% no IKP apjomā. Baltijas valstu, Polijas un Somijas premjeri Rīgas konferences 2011 pirmajā panelī „Kā ar aizvien mazākiem resursiem nodrošināt ekonomisko izaugsmi un drošību ES un NATO?” atkārtoti uzsvēra ES un NATO nepieciešamību izvērtēt savu drošības politiku, uzlabot kooperāciju un veikt nepieciešamās reformas, lai padarītu aizsardzību efektīvāku.

Pat ar samazinātajiem aizsardzības budžetiem, ES valstu kopējais aizsardzības budžets, ir otrais lielākais pasaulē, tomēr ES militārā kapacitāte neatbilst atvēlētajam budžetam. ES valstis aizsardzības jomā šķiet neefektīvas – to militārie spēki ir arvien ir saskaldīti, katrai valstij vairāk domājot par individuālo drošību, nevis kopīgu ES aizsardzību. Eiropas Savienības dalībvalstu militāros spēkus Eiropas integrācija līdz šim ir maz skārusi. Reformas, kooperācija un efektivitātes palielināšana ir būtiski NATO un ES drošības 21.gs. izaicinājumi. Jādomā par specializāciju, dažādām valstīm attīstot militārās spējas īpašās nišās. V.Dombrovskis kā piemēru minēja NATO dalībvalstu realizēto Baltijas gaisa telpas patrulēšanu – tai vajadzētu kļūt par pastāvīgu risinājumu, tādējādi atbrīvojot Baltijas valstis no dārgas un faktiski nevajadzīgas savas iznīcinātāju flotes radīšanas.Tomēr jāpiekrīt Polijas premjerministram Donaldam Tuskam, ka reformu veikšanai ES un NATO „būtiskākā ir drosme pieņemt lēmumus”.

Samazinātie aizsardzības budžeti ir jau likuši Eiropas līderiem no pragmatiska skatu punkta pārdomāt aizsardzības un drošības politiku. Kopš pagājušā gada novembra, Eiropā ir sākusies kādreiz grūti iedomājama sadarbība militārajā jomā starp Lielbritāniju un Franciju, kuras kopā veido aptuveni 50% no ES valstu aizsardzības budžeta. Šo valstu jaunie aizsardzības līgumi paredz kopīgu lidmašīnas bāzes kuģu izmantošanu un kopīgu 10 000 vīru stipra militārā korpusa, izmantojamu militāru krīžu gadījumos, izveidošanu, kā arī sadarbību kodoltehnoloģiju attīstībā. Par spīti ekonomiskām grūtībām šo valstu kooperācija aizsardzības jomā un līdz ar to militārā kapacitāte palielināsies. Līdzīga sadarbība nāktu par labu arī citām ES dalībvalstīm. Tomēr Baltijas valstu skatījumā ES aizsardzības dimensijas tālāka attīstīšanai nevajag dublēties ar jau eksistējošām NATO funkcijām un struktūrām, bet gan tās papildināt. V.Dombrovskis atšķirībā nbo D.Tuska pauda rezervētību prêt ideju par ES komandštābu izveidi.

Lībijas konfliktā gūtā pieredze ietekmēs arī ES kopējo aizsardzības politiku. Lībijas misija ir pirmā NATO misija pēc finanšu krīzes sākuma. Aizsardzības budžetu samazināšana, neviennozīmīgais NATO valstu atbalsts Afganistānas misijai, bija radījis bažas par NATO spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Lībijas konfliktam sākoties, juceklīgais NATO spēku pielietojums, runas par ES valstu aviācijas munīcijas trūkumu un neskaidrības par misijas vadību un strauju panākumu trūkums, daudziem lika domāt, ka NATO ir zaudējusi savu spēju pielietot spēku. Tomēr laikam ejot, bezprecedenta ātrums, apjoms, operācijas īstenošanas gaita un nemiernieku uzvara Lībijā liecina par pretējo. Polijas premjers Donalds Tusks savā uzrunā Rīgas konferencē 2011 īpaši izcēla Eiropai neraksturīgo Francijas un Lielbritānijas iniciatīvu konflikta risināšanā. Šī operācija ir pierādījusi, ka NATO sabiedrotajiem pat pēc ilgstošā Afganistānas konflikta netrūkst militārās kapacitātes un politiskās gribas. Eiropas valstis, par spīti finanšu krīzes militāro budžetu samazinājumam, vēl ar vien spēj spēlēt centrālo lomu kompleksā militārā operācijā. Lībijas konflikta pieredze ir arī papildus motivācija ES valstīm turpināt integrēt un optimizēt kopējo aizsardzību.

Diskusijas “Kā ar aizvien mazākiem resursiem nodrošināt ekonomisko izaugsmi un drošību ES un NATO?” video ieraksts

Valdis Dombrovskis, Latvijas Republikas Ministru prezidents
Donald Tusk, Polijas Republikas Ministru prezidents
Andrus Ansip, Igaunijas Republikas Ministru prezidents
Andrius Kubilius, Lietuvas Republikas Ministru prezidents
Jyrki Katainen, Somijas Republikas Premjerministrs

Moderators:   John Peet, The Economist Eiropas redaktors