Atskats uz paneļdiskusiju „Termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā: Prakse un riski”

27.11.2014. 09:59

Gada sākumā Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) aicināja Ministru kabinetu  vērst uzmanību uz dažādiem ar valsts drošību saistītiem aspektiem, norādot, ka ir nepieciešamas zināmas izmaiņas, lai saglabātu stabilitāti valstī.

Turpinot turēt roku uz pulsa un cenšoties vērst gan plašāku sabiedrības, gan atbildīgo instanču uzmanību uz potenciālajiem drošības draudiem, 11.novembrī norisinājās LATO sadarbībā ar PROVIDUS Domnīcu organizētā paneļdiskusija „Termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā: Prakse un riski”, kas pie viena galda pulcēja tādus ekspertus, kā LATO valdes priekšsēdētāju Tomu Baumani, analītisko žurnālisti un Re:Baltica dibinātāju un direktori Ingu Spriņģi, neatkarīgo pētnieci Ritu Našenieci, PROVIDUS pētnieci un direktori Daci Akuli, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektoru Jāni Bērziņu un FIDEA ekspertu Gundaru Kuļikovski. 

Jau pašā diskusijas sākumā Baumaņa kungs aicināja pārdomāt esošo politiku, norādot uz būtiskām izmaiņām sabiedriskajā kārtībā un uz to, ka Latvija nav izolēta no norisēm pasaulē: „ Šajā kontekstā mēs sākām domāt, kas tad ir tie faktori, kas varētu ietekmēt mūsu drošību un viens no tiem bija fakts, ka ļoti dāsni tiek dāļātas termiņuzturēšanās atļaujas – primāri Krievijas pilsoņiem. Tas liek aizdomāties, vai šī ir efektīva tautsaimniecības atveseļošanās”.

TUA jautājums ir komplicēts un prasa plašu kopsakarību redzēšanu, ko arī uzsvēra Dace Akule. Ir jāskatās ne tikai uz ekonomiskajiem un drošības aspektiem, bet arī uz demogrāfiskajiem un sabiedrības saliedētības aspektiem.  Tāpat katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli un nevar vadīties tikai pēc tā, kuras valsts pilsonis ir attiecīgais indivīds, kurš pretendē uz TUA saņemšanu. Našenieces kundze akcentēja, ka jautājums ir par to, kāda veida migrāciju mēs vēlamies un kas to kontrolē. Ir jāmeklē radoša pieeja, ir nepieciešami kvalitatīvi un uzticami dati par cilvēkiem, kuri ir ieguvuši TUA, un ir jāsaprot gan viņu vēlmes, gan motīvi, kāpēc ir izvēlēta tieši Latvija.

Nenoliedzami, ka TUA izsniegšana, jo īpaši pārmērīgi dāsna un nepietiekami izvērtēta, ir uzskatāms par būtisku nacionālās drošības apdraudējumu. Jānis Bērziņš atzīmēja, ka ekonomiskā drošība ietekmē vispārējo valsts drošību, jo labas ekonomiskās situācijas gadījumā ir vairāk līdzekļu, ko novirzīt aizsardzībai, bet  attīstīt valsti caur lētiem nekustamajiem īpašumiem ir neveiksmīga stratēģija, kas nekad nedarbosies. Kuļikovska kungs norādīja, ka 30% no nekustamā īpašuma tirgus, kas nopirkts 2013.gadā, ir iegādājušies nerezidenti, līdz ar to lielāko daļu no investīcijām esam izdarījuši mēs paši, rezidenti, un ekonomiskais ieguvums, kas nereti ir izmantots TUA izsniegšanas kārtības aizstāvībai, ir apšaubāms, turklāt tiek veidots nestabils nekustamo īpašumu tirgus.

TUA jautājums viennozīmīgi ir jāapskata caur dažādām prizmām, tādejādi nodrošinot objektīvu un racionālu, nevis emocionālu lēmumu pieņemšanu. Ir atbalstāma to cilvēku piesaiste, kuriem ir zināma stratēģija, kas veicinātu valsts attīstību, kā piemēram, pētnieki un zinātnieki, tas savukārt paredz attiecīgu piesaistes veidu atrašanu. Problēmu  nerisinās tas, ja tiks veikts likumgrozījums aizliedzot Krievijas pilsoņiem saņemt TUA. Daudz efektīvāk būtu domāt ilgtermiņā un censties atrast tos stimulus, kas veicinātu funkcionālas sabiedrības veidošanu.

Balstoties uz jautājuma nozīmīgumu un plašo sabiedrības interesi, LATO plāno atkārtoti rīkot diskusijas par TUA, padziļināti izvērtējot faktorus un meklējot piemērotākās prakses iespējas.

Diskusijas video atrodams ŠEIT