A. Dimants, NEPLP priekšsēdētājs: Pret cenzēto mediju propagandu, par stipru nacionālo informācijas telpu

06.02.2015. 09:54

Likumsargs nacionālās informācijas telpas sardzē

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir vairākkārt konstatējusi pārkāpumus SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” darbībā, galvenokārt  vienpusīgas informācijas atspoguļošanas kontekstā. Spilgtākie piemēri šajā sakarā ir vienpusīga Lietuvas 1991.gada janvāra notikumu atspoguļošana, kā arī vairākkārtējs vienpusīgs Ukrainas notikumu atspoguļojums. Attiecīgo lēmumu pieņemšanas brīdī ir izmantota maksimālā iespējamā piemērojamās normas sankcija. Tāpat tika konstatēs, ka Malaizijas aviokompānijas lidmašīnas katastrofas atspoguļošanai SIA “Pirmais Baltijas Kanāls”  programmas “Pirmais Baltijas Kanāls” ziņu raidījumos galvenokārt izmantotas Krievijas ārpolitikas pozīcijai raksturīgas ziņas, tomēr visos gadījumos nodrošināts, ka viedokļi raidījumos tiek nodalīti no ziņām un ziņas par notikumiem veidotas atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajiem principiem, t. sk. tiek ievērota viedokļu dažādība. Bez iepriekš minētajiem pārkāpumiem ir konstatēta arī tāda sižeta pārraide, kas, iespējams, ir apzināti samontēts naida kurināšanas nolūkos. Vairākkārtēji pārkāpumi liek domāt par mērķtiecīgu manipulāciju ar informāciju un auditorijas noskaņojuma veidošanu, it īpaši ziņu raidījuma “Laiks” (Vremja).

Līdzīgas aktivitātes tika konstatētas arī “Rossija RTR” darbībā. 2014.gada 3.aprīlī NEPLP pieņēma lēmumu apturēt Zviedrijas jurisdikcijā esošā Krievijas oficiozā televīzijas kanāla “Rossija RTR” (pilnībā pieder Krievijas valstij) retranslāciju Latvijas teritorijā uz trīs mēnešiem par aicinājumiem uz karu/militāra konflikta izraisīšanu, kā arī naida kurināšanu etniskās un valstspiederības dēļ Krievijas agresijas pret Ukrainu un konkrēti Krimas aneksijas kontekstā. Lēmumu īstenoja visi valstī darbojošies kabeļoperatori, tas netika pārsūdzēts un nozīmēja tiešas ekonomiskas sankcijas pret šo kanālu, kas trīs mēnešus nevarēja piedalīties Latvijas reklāmas tirgū. Šo efektu nenovērsa atsevišķu kabeļoperatoru mēģinājumi testa režīmā piedāvāt līdzīgu kanālu “RTR Planeta”, kurš nepiedalās Latvijas reklāmas tirgū, respektīvi, tajā nav un nevar būt primāri Latvijai mērķētu reklāmu, un kanāla reitings kritās ievērojami.

NEPLP lēmums par “Rossija RTR” retranslācijas ierobežošanu bija koordinēts ar Lietuvas audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru, rezultātā to izvērtēja Eiropas Komisija, izplatot dokumentu “Discussion Paper on the Application of Articles 3 and 4 AVMSD. Case study: Suspension of some Russian-language channels in Latvia and Lithuania” kontekstā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu. Tāpat atbilstoši 2012.gada 19.jūnijā NEPLP pieņemtās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2012.–2017.gadam 9.punktam NEPLP ir sagatavojusi un iesniegusi Kultūras ministrijai savas rekomendācijas direktīvas grozīšanai. NEPLP pārstāvji virza šo nostāju gan direktīvas kontaktkomitejā Briselē, gan Eiropas Savienības audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas ERGA nostājas sagatavošanā par nepieciešamiem direktīvas grozījumiem attiecībā uz retranslēto televīzijas programmu jurisdikciju, gan kopā ar Kultūras ministriju rīkotajā audiovizuālās politikas konferencē Rīgā, 2015.gada 9.–10.martā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros.

Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai 2012.–2017.gadam NEPLP sagatavoja un iesniedza Saeimas Nacionālās drošības komisijā grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā attiecībā uz radio nozari (raidījuma valoda, retranslācija, raidījuma izlaiduma dati, neatkarīgo producentu veidoto raidījumu īpatsvars un grozījumu ieviešanas termiņi), kas ievērojami ierobežo Krievijas radio programmu slēpto retranslāciju un ko pieņēma 11. Saeima, likums ir izsludināts.

2014.gada 29.novembrī stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus izstrādāja NEPLP un kuri nosaka, ka “par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas apraidi vai retranslāciju bez Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izdotas apraides vai retranslācijas atļaujas vai pēc apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanas, darbības termiņa izbeigšanās vai apturēšanas — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš līdz četrpadsmit tūkstoš euro.”

2014.gada 26.novembrī spēkā stājās grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas pēc NEPLP iniciatīvas nosaka, ka NEPLP ir “tiesības ierasties (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) pie jebkura elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārbaudes veikšanai, kā arī iekļūt (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajos objektos, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Padomes valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.” Attiecīgi 2015.gada sākumā NEPLP uzsāk elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri retranslē televīzijas programmas, darbības pārbaudes atbilstoši EPLL noteiktajam.

NEPLP ierosināts likumprojekts paredz, ka kabeļtelevīzijās obligāti izplatāmo programmu loks būtu paplašināms ar četrām programmām, kas atbilst likumprojektā minētajiem kritērijiem: “1) vismaz vienu televīzijas programmu, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti ziņu, analītiskie un informatīvie raidījumi, kuru raidījumu valoda ir kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām; 2) vismaz vienu televīzijas programmu, kuras raidījumu valoda vismaz 50% apmērā no kopējā raidlaika ir valsts valoda ar nosacījumu, ka minētās programmas kopējais raidlaika apjoms ir vismaz 18 stundas katru diennakti, programmas īpašnieks (turētājs) ir saņēmis apraides atļauju attiecīgās programmas veidošanai un izplatīšanai Latvijā un ievēro apraides atļaujas noteikumus, un programmas īpašnieks (turētājs) nodrošina kvalitatīva un nepārtraukta signāla piegādi attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu; 3) vismaz vienu televīzijas programmu, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti populārzinātniskie raidījumi un kuru raidījumu valoda ir kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām; 4) vismaz vienu televīzijas programmu, kurā galvenokārt tiek ietverti Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs veidoti raidījumi bērnu un jauniešu auditorijai, kuru raidījumu valoda ir kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.” Šāds likumprojektā minētais retranslējamo programmu loks turklāt attiektos ne tikai uz kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, bet arī uz citām izplatīšanas platformām, tai skaitā uz satelīttelevīzijas pakalpojumiem. Iesniegtais likumprojekts Saeimā apstiprināts pirmajā lasījumā.

NEPLP ir iesniegusi priekšlikumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, ka Latvijā veidotajām komerctelevīzijām, sabiedriskajām televīzijām, vietējām un reģionālām televīzijām un citām pamatpaketē esošajām programmām retranslējamo programmu sarakstā jābūt pieejamām pirms citām retranslējamām programmām, tātad tās jebkurā gadījumā jāsniedz piedāvājuma sākumā noteiktā secībā.

Vislabākā aizsardzība – nacionālās informācijas telpas stiprināšana

Atbilstoši NEPLP apsvērumiem primārais uzdevums ir gan tagad, gan ilgtspējīgi un reālistiski, efektīvi koncentrējot resursus prognozējamās fiskālās telpas ietvaros, apmierināt pašas Latvijas krievvalodīgās auditorijas vajadzības, attīstot nacionālo un reģionālo (it īpaši Latgalē) elektronisko mediju sabiedriski politisko, it īpaši sociālekonomisko saturu arī krievu valodā un šim nolūkam no valsts puses līdzās LR4 un Lsm.lv izveidojot speciālu sabiedriskās televīzijas programmu krievu valodā (LTV trešo kanālu) kā komunikācijas platformu uz piederību Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai valstij orientētiem krievvalodīgiem Latvijas iedzīvotājiem – tiem, kas priekšroku dod un pārskatāmā nākotnē dos mediju lietojumam krievu valodā. Krievijas propagandas iedarbības neitralizācijas kontekstā mērķis ir sniegt informācijas alternatīvu, kas panākams, tikai sasniedzot mērķa auditoriju, tādēļ jākomunicē valodā, kurā auditorija ir vislabāk sasniedzama, kā arī respektējot auditorijas informācijas, pašidentifikācijas, sociālās mijiedarbības un izklaides vajadzības.

Kopš 2012.gada pēc NEPLP kā sabiedrisko mediju uzrauga iniciatīvas ir ievērojami stiprināts Latvijas Radio 4 saturs, mārketings un apraide, kā arī krievu valodas sadaļa sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv, kas radās pēc NEPLP iniciatīvas un darbojas trīs valodās – latviešu, krievu un angļu.

Galvenā problēma NEPLP ieskatā ir un paliek nacionālajam sabiedriskās televīzijas kanālam krievu valodā nepieciešamais finansējums: aptuveni 3 miljoni gadā, no kā trešdaļa jau pašlaik tiek izmantota satura veidošanai krievu valodā LTV7, bez atsevišķas pilnas programmas krievu valodā vēl efektīvi nesasniedzot auditoriju, līdz ar to NEPLP savu virzīto un saņemto papildu atbalstu krievvalodīgā satura ražošanai LTV uzsver galvenokārt kā būtisku sagatavošanos pilnam LTV kanālam krievu valodā. NEPLP skatījumā šis ir tiklab mūsu pašu nacionālās drošības, kā arī Eiropas Savienības solidaritātes jautājums, jo runa ir par ES austrumu robežu, tādēļ ES līdzekļi, ja tādi kļūtu pieejami, primāri būtu jāvelta šādu nacionālu, sabiedriskās televīzijas kanālu atbalstam, kādu jau veido Igaunija. Ja tiks piešķirts finansējums šādam kanālam arī Latvijā, pēc NEPLP iniciatīvas ir panākta vienošanās ar Igauniju par satura apmaiņu un kopīgiem iepirkumiem, joprojām neizslēdzot pat kopīga zīmola veidošanu. Pašreiz LTV ir uzdots pabeigt izpēti (notiek pētījums par krievvalodīgās Latvijas televīziju auditorijas vajadzībām) un izstrādāt koncepciju LTV kanālam krievu valodā, kura precīzās izmaksas būs zināmas pēc koncepcijas izstrādes februāra beigās.

Iniciatīva no NEPLP puses izrādīta arī, aicinot piešķirt papildu finansējumu 87 648 eiro apmērā Latvijas Radio studijas izveidei Latgalē (sadarbībā ar Latvijas Televīziju). Kopš 2012.gada pēc NEPLP iniciatīvas notiek sabiedriskā pasūtījuma daļas piešķiršana komerciālajiem elektroniskajiem medijiem Latgalē lokāla satura veidošanai latviešu un latgaliešu valodā lokālai apraidei tieši šajā apgabalā. Tāpat NEPLP 2014. gadā nāca ar iniciatīvu papildināt šo konkursu ar finansējumu vietējiem un reģionālajiem Latgales medijiem krievu valodā. Neviena no šīm iniciatīvām neguva valdības un parlamenta atbalstu.