Cenzēto masu mediju propaganda informācijas telpā. Atskats uz diskusiju.

06.02.2015. 09:52

4.februārī Eiropas Savienības mājā norisinājās Latvijas Transatlantiskās organizācijas sadarbībā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru  rīkotā publiskā diskusija „Cenzēto mediju propaganda informācijas telpā”, kurā piedalījās Ainārs Dimants, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs, Solvita Āboltiņa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, Jānis Kārkliņš, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, Anatolijs Golubovs, Delfi.lv krievu versijas galvenais redaktors un Juris Paiders, Laikraksta NRA redakcijas galvenās redaktores vietnieks.

Diskusijas laikā aktīvi iesaistot arī klātesošo publiku, tika aplūkoti gan NEPLP konstatētie pārkāpumi masu mediju darbībā, gan nepieciešamās iniciatīvas, lai stiprinātu informācijas telpu un nodrošinātu korektas informācijas pieejamību sabiedrībai. Tāpat diskusijas laikā tika skarts jautājums par nepieciešamību izprast to, kā straujā tehnoloģiju attīstība ietekmē masu medijus un sabiedrību, un cik ļoti nozīmīga ir kritiskās domāšanas un masu mediju pielietošanas prasmju attīstīšana jau no skolas sola.

A.Dimanta kungs uzsvēra, ka sabiedrisko mediju stiprināšana ir viena no būtiskākajām darbībām, kas jāveic, lai nodrošinātu daudzpusīgu informācijas pieejamību :„Atbilstoši NEPLP apsvērumiem primārais uzdevums ir gan tagad, gan ilgtspējīgi un reālistiski, prognozējamās fiskālās telpas ietvaros, apmierināt pašas Latvijas krievvalodīgās auditorijas vajadzības, attīstot nacionālo un reģionālo (it īpaši Latgalē) elektronisko mediju saturu arī krievu valodā un šim nolūkam no valsts puses līdzās LR4 un Lsm.lv izveidojot speciālu sabiedriskās televīzijas programmu krievu valodā (LTV trešo kanālu) kā komunikācijas platformu uz piederību Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai valstij orientētiem krievvalodīgiem Latvijas iedzīvotājiem – tiem, kas priekšroku dod un pārskatāmā nākotnē dos mediju lietojumam krievu valodā. Krievijas propagandas iedarbības neitralizācijas kontekstā mērķis ir sniegt informācijas alternatīvu, kas panākams, tikai sasniedzot mērķa auditoriju, tādēļ jākomunicē valodā, kurā auditorija ir vislabāk sasniedzama.”

Savukārt Kārkliņa kungs atzīmēja, ka kopš interneta parādīšanās mediji ir nonākuši ārkārtīgi grūtā ekonomiskā situācijā, tāpat uzsverot to, ka informācijas telpa mainās ļoti strauji un ne vienmēr ir saprotams, kurā virzienā, tāpēc jāmēģina prognozēt tendences. Cenzēto mediju propaganda ir visnotaļ komplicēts jautājums, kas aptver plašu sfēru loku, sākot no izglītības līdz politiskajiem procesiem. Ņemot vērā pasaulē notiekošo hibrīdkaru, kur manipulācija ar informāciju ir viens no uzbrukuma veidiem, tādejādi radot nenotiektības sajūtu sabiedrībā un tās šķelšanu, medji ir viens no efektīvākajiem ieročiem mērķa sasniegšanai. Arī Golubova kungs piekrita, ka šobrīd sabiedrībā notiek spēcīga polarizācija un pat radikalizācija.

Viena no diskusijas apmeklētājām, Sarmīte Ēlerte, uzsvēra, ka Kremļa hibrīdkarš ir adresēts jebkurai ES valstu sabiedrībai, bet it īpaši tām, kuru mediji ir novājināti. Paliek atvērts jautājums, kas tieši tiek darīts, lai stiprinātu latviešu valodā eksistējošo mediju telpu, tai skaitā stiprinot Latviju kā ES dalībvalsti. Pēc Āboltiņas kundzes domām, elastīgs ilgtermiņa finansiālais atbalsts ir viens no veidiem, kā stiprināt masu mediju telpu, tāpat ir jāpievērš uzmanība mediju kvalitātei un jāiegulda līdzekļi tā saturā. Āboltņas kundze uzsvēra, ka gadījumā, ja paši nestiprināsim informatīvo telpu un neizrādīsim iniciatīvu, tad neviens cits to arī nedarīs. Masu mediju ierobežošana par pārkāpumiem, savukārt, ir īstermiņa risinājums.

Diskusijas laikā tika skarts arī pastāvošās izglītības sistēmas jautājums un uzsvērts, ka tā ir jāizvērtē un daudz  mērķtiecīgāk jāattīsta gan mediju lietošanas prasmes, gan kritiskā domāšana, kas savukārt mazinātu propagandas spēku. Tāpat tika secināts, ka jāveicina žurnālistu profesionalitāte un jārada labvēlīgi apstākļi augsta līmeņa profesionālās izglītības iegūšanai.

Diskusijas laikā tika pausta nepieciešamība pēc mediju caurskatāmības, tādejādi ļaujot sabiedrībai būt informētai par to, kas ir patiesie mediju īpašnieki, kuri, ļoti iespējams, arī uzstāda redakcionālo līniju. Domas gan dalījās jautājumā par to, vai šī caurskatāmība ir tik ļoti būtiska un vai mediju īpašnieks ir tas, kurš nosaka, kā informācija par attiecīgajiem notikumiem tiek atspoguļota. Jāpiebilst gan, ka mediju īpašnieku transperence pasaulē tiek uzskatīta par labo praksi, kas liek domāt, ka šāda prakse būtu jāpiekopj arī Latvijā.

Apzinoties medijus kā vienu no sensitīvajiem punktiem, tomēr paliek atvērts jautājums par to, vai nebūtu pēdējais laiks stiprināt masu mediju informācijas telpu, tādejādi arī stiprinot nacionālo drošību, un kādi ir galvenie iemesli, kāpēc NEPLP iniciatīvas netiek apstiprinātas Saeimā?

Plašāku informāciju par NEPLP aktivitātēm, konstatētajiem masu mediju pārkāpumiem, un NEPLP iniciatīvām lasiet A.Dimanata rakstā, kas atrodams šeit.