Aizvadīta konference “Latvijas dalība NATO: ieguvumi sabiedrībai un ekonomikai”

20.03.2015. 21:13

Vakar, 19. martā, konferenču centrā Citadele tikās Baltijas valstu valdību, aizsardzības industriju un nevalstiskā sektora pārstāvji, uzņēmēji, akadēmiķi un pētnieki, lai pārspriestu jaunākās aizsardzības nozares attīstības tendences. Konferenci rīkoja Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju, atbalstot NATO Publiskās divīzijas departamentam un ASV vēstniecībai Rīgā. Pieejami arī fotouzņēmumi.

Konferencē „Latvijas dalība NATO: ieguvumi sabiedrībai un ekonomikai” eksperti  apmainījās viedokļiem par jaunākām hibrīdkara metodēm un no tām izrietošajiem draudiem. Tika runāts par potenciālajiem risinājumiem un aizsardzības industrijas nākotnes attīstības virzieniem. Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš norādīja uz to, ka, lai mazinātu hibrīdkara draudus, nepieciešams stiprināt noturību, preventīvo ietekmi savienojumā ar stabilu aizsardzību. Pirmajā sesijā tika runāts par hibrīdkaru kā moderno kara metodi, kuru pierāda Ukrainas konflikts. Jānis Bērziņš, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpildirektors, izcēla atsevišķas iezīmes hibrīdkaram, proti, nevalstisko aktieru iesaisti; kādas valsts vājo punktu aktīva izmantošana pret to; militāro instrumenti izmantošana kombinējumā ar nemilitārajiem instrumentiem utt. Eksperti norādīja, lai iespējamo konfliktu Baltijas valstīs nevērtē un negatavojas kā pēc Ukrainas parauga, bet tā vietā izdara secinājumus.

Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš izcēla drošības izaicinājumus Austrumeiropā kā vienu no primārajiem jautājumiem NATO dienaskārtībā. Galvenie iemesli raizēm ir draudi suverenitātei, teritoriālajai integritātei un valstu neatkarības saglabāšanai reģionā, kuru apdraud Krievija kā potenciālais agresors. M Riekstiņš norādīja uz vairākām Krievijas rīcībā vērojamām tendencēm, piemēram, mēģinājumiem pārvilt nacionālās robežas ar militāra spēka palīdzību; starptautisko saistību pārkāpšanu; vēlēšanos iejaukties citu valstu iekšējās lietās; militārā uzbrukuma necaurspīdīgumu u.c.

Hibrīdkara kontekstā trīs NATO reakcijas principi, lai cīnītos ar draudiem, tika identificēti: 1) gatavība reaģēt gan nacionālā, gan alianses līmenī; 2) atturēšanās, pielietojot aizsardzības metodes atkarībā no draudiem; 3) kolektīvā drošība, kas balstīta uz Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu. Šobrīd NATO plāno palielināt militāro klātbūtni Austrumeiropā tik ilgi, cik tiks uzskatīts par nepieciešamu, kā arī strādāt pie alianses gatavības reaģēt uzlabošanas. M. Riekstiņš atgādināja, ka NATO nav jāskata tikai Krievijas draudu kontekstā, bet galvenokārt kā aizsardzības alianse, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināties pret ārējiem draudiem kopumā.

M. Hills izcēla nepieciešamību veidot dialogu un sadarbību starp industriju un valdības institūcijām nacionālajā līmenī, lai identificētu kapacitātes trūkumus un vājās puses,  stiprinot dalībvalstu un tādējādi arī NATO kopējo drošības līmeni. R. Kutt, Igaunijas Aizsardzības ministrijas iepirkumu departamenta direktors, dalījās pieredzē ar Igaunijas veiksmīgo piemēru, kā Igaunijas valdības un aizsardzības industrijas veiksmīgā sadarbība likusi pamatu inovatīvām idejām un eksporta potenciālu. ASV kompānijas „Lockheed Martin MST” Starptautiskā biznesa attīstības departamenta direktors Juans Penalvers skaidroja, ka globālās aizsardzības kompānijas ir ieinteresētas meklēt sadarbības partnerus arī Baltijas valstīs, mudinot mazos un vidējos uzņēmumus piedāvāt savus produktus un pakalpojumus.

Otrajā sesijā Latvijas un Baltijas valstu aizsardzības industriju kontekstā runātāji norādīja uz nepieciešamību fokusēties inovatīviem produktiem un multifunkcionālām tehnoloģijām, kā arī meklēt specifiskas nišas kopējā tirgū. Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Sārts izcēla, ka šodien militārajiem nav jābūt skaitliski lieliem, taču ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotiem. Kā viena no Latvijai spēcīgākajām nišām tika minēta IT joma, kura spēj nodrošināt ļoti svarīgas programmatūras. Lielāki izdevumi aizsardzībai ļaus ieguldīt tik ļoti nozīmīgajā pētniecībā, lai radītu inovatīvus un konkurētspējīgus risinājumus un produktus. Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija valdes priekšsēdētāja, skaidroja, ka sabiedrībai nepieciešams saprast, ka aizsardzības industrijas attīstība nenozīmē tikai izmaksu palielināšanu; tā arī sniedz pienesumu ekonomikai kopumā, radot jaunas darba vietas un piesaistot ārvalstu investīcijas. Kā pieredze rāda, tieši šajā nozarē ir radušies vairāki tehnoloģiskie risinājumi, kuri vēlāk nonākuši tirgū kā plaša patēriņa preces un nesuši lielu peļņu.

Diskusijas laikā izkristalizējās vērtīgas idejas par iespējām uzlabot Latvijas aizsardzības industriju, kā, piemēram, aizsardzības izdevumu palielināšana un efektīva tā pārdale. Kā svarīgs aspekts tika minēts finansējums pētniecībai. Tika atzīmēts, ka nepieciešama sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm – valdību, industriju un pētījumu centriem-, lai sasniegtu labākos iespējamos rezultātus.