Atskats no publiskās diskusijas “Vai termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana nodrošina ekonomikas ilgtspēju?”

16.04.2015. 11:26

14. aprīlī ES mājā norisinājās diskusija par termiņuzturēšanās atļauju programmu un tās ieteikmi uz ekonomiku un drošību. Diskusijā tika apspriests, kādas izmaiņas nepieciešamas pašreizējā praksē un kāpēc; vai cenu slieksnis tiks pazemināts un cik zemu; uz kādiem kritērijiem tiek balstīti pašreizējie priekšlikumi un cik pamatoti tie ir; kāds būtu pareizākais izlietojums finanšu līdzekļiem, kas iegūti ar termiņuzturēšanās atļauju palīdzību; un kā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ietekmē nekustamā īpašuma cenas un kā tas atsaucas uz vietējiem pircējiem.

 Diskusijā piedalījās:

  • Ralfs Jansons, SIA Domuss direktors;
  • Vilnis Ķirsis, Saeimas deputāts;
  • Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts;
  • Lolita Čigāne, Seimas deputāte.

Moderatore: Re:Baltica dibinātāja un redaktore, analītiskā žurnāliste Inga Spriņģe.

Ralfs Jansons min faktus, kādēļ  termiņuzturēšanās atļauju programma, pareizi izmantota, varētu būt noderīga ir pieaugošo negatīvs migrācijas saldo, pieaugošais pensionāru īpatsvars uz strādājošajiem. SIA Domuss direktors min arī pieaugošo tendenci jaunajiem gudrajiem prātiem pārcelties izbraukt no valsts, savukārt TUA programma ir labs ekonomikas sildīšanas līdzeklis. R. Jansons savu argumentu ilustrē ar piemēru: “Dēls prasa savai mammai: “Vai tu gribi redzēt sev kaimiņos ķīnieti?” Mamma atbild: “Kas tu dulls esi, dēliņ?” “A tu gribi savu dēlu redzēt tikai vienu nedēļu mēnesī?” Mamma pārjautā: “A kāpēc tā?” “Tādēļ, ka man būs jābrauc strādāt uz Londonu””

Roberts Zīle, skaidrojot, kādēļ programma būtu jāslēdz, min to, ka šī programma piesaista vien investorus tikai no NVS valstīm un no Austrumiem. Latvijā un Kiprā šis slieksnis ir zemākais Eiropā. Zīles kungs min arī vairākus skandālus, kur atklājies, ka īpašumi tikti pirkti par netīru naudu un sniedz vien ļoti mazu pienesumu nodokļu ieņēmumos pašvaldībām. Lai arī tiekot minēts, ka investori maksā PVN, kas iepludina līdzekļus valsts budžetā, tomēr, Zīles kungs min faktu, ka balstoties uz Latvijas un Krievijas divpusējo nodokļu aizsardzības līgumu, šiem investoriem ir iespēja šo maksājumu atgūt.  Tādos rajonos kā Rīgas centrs, Jūrmala un jaunie rajoni ārvalstu investoru aktivitāte spiež ārā vietējo pircēju, kurš nevar vairs atļauties iegādāties dzīvokli.

Vilnis Ķirsis TUA programmas kontekstā min, ka nepieciešamie risinājumi nevar tikt sasteigti pieņemti un tie nevarot būt drastiski, lai neradītu pārlieku lielas svārstības un zaudējumus uzņēmējiem, kuri uzsāk nekustamā īpašuma projektus, kuri ilgst vidēji 5 gadus, kā laikā viņi rēķinās ar nemainīgiem nosacījumiem. „Manuprāt, problēma ir tā, ka neatkarīgi kā mēs skatāmies uz šīm uzturēšanās atļaujām, valsts nedrīkst savas politikas rezultātā mainīt tikt strauji, ka tā nodara kaitējumu daļai cilvēku, kas ir ieguldījuši naudu un ar to riskējuši.” Ķirša kungs mudina, ka ilgtermiņā šai programmai jākļūst par pienesumu nevis konkrētam sektoram, bet visai ekonomikai kopumā.

Lolita Čigāne oponē savam kolēģim V. Ķirsim, ka šī politika nav bijusi sasteigta, bet gan ilga un pārdomāta. Viņa arī min, ka ieguldījumi nekustamajā īpašumā nevar tikt uzskatīti par ilgtspējīgiem ieguldījumiem, ņemot vērā nesenos burbuļus, nekustamā īpašuma cenu nesamērīga pieauguma dēļ un vairāku ekonomiku klupšanas akmeni. Kā būtiskāko aspektu Čīgānes kundze min Krievijas realizēto agresiju pret Ukrainu, kas ir jāņem vērā, izvērtējot šo programmu investoru struktūras dēļ. Šobrīd tie ir 11 tūkstoši, kas šādas atļaujas jau ir saņēmuši. Noslēgumā saeimas deputāte min argumentu, ka  uzturēšanās atļauju tirgošana neapturēs cilvēku izbraukšanu no valsts: Izglītotie speciālisti, kuriem ir pievilcīgi darba piedāvājumi ārzemēs, neizšķirsies palikt Latvijā, tādēļ, ka šeit tirgos uzturēšanās atļaujas. Viņi izšķiries palikt te, tādēļ, ka te būs draudzīga vide, kur uzaugt pašiem, viņu bērniem, kur attīstīt uzņēmējdarbību un nodarboties ar hobijiem. Tā būs vide, kas būs ilgtspējīga, kur attīstīsies mazie un vidējie uzņēmumi, cilvēki kļūs sadarboties spējīgāki un vairāk vērsti uz savu profesionālo sapņu realizēšanu.”

Ar pilnu diskusijas videoierakstu aicinām iepazīties zemāk.

Ralfa Jansona prezentācija apskatāma šeit.

Roberta Zīles prezentācija apskatāma šeit.