Pilsoniskā sabiedrība – Austrumu partnerības valstu reformu lokomotīve

22.05.2015. 13:07

Lai gan Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības (AP) politika tiešā veidā nav saistīta ar ES paplašināšanos, tomēr, ES durvis šīm valstīm aizvien ir atvērtas, šādu viedokli šodien, noslēdzoties ES AP Pilsoniskās sabiedrības konferencei, pauda Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka galvenais, lai AP valstis konsekventi turpinātu īstenot reformas, kaut arī dažkārt tās var būt sāpīgas. Ministrs arī atgādināja, ka laikā, kad Baltijas valstis izteica vēlmi iestāties ES un NATO, daudzi ārvalstu pārstāvji pret to bija noskaņoti skeptiski, tomēr mūsu neatlaidība un konsekvence reformu īstenošanā palīdzēja sasniegt rezultātu.

Konference norisinājās tematiskās sesijās un darba grupās, kur pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no Austrumu partnerības valstīm sprieda par demokrātisku pārmaiņu aktualitātēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem AP reģionā. Konferences darba grupās tapa rekomendācijas ES institūcijām, kā arī ES un AP valstu valdībām efektīvākai Austrumu partnerības mērķu sasniegšanai. Konferences noslēgumā rekomendācijas tika iesniegtas arī Latvijas Republikas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un Eiropas Komisāram Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu jautājumos Johannesam Hānam (Johannes Hahn),  tālākai nogādāšanai ES AP samitā.

 

Rekomendāciju preambulā tiek norādīts, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā ir atstājusi ievērojamu ietekmi uz AP reģionu, līdz ar to nepieciešams turpināt stiprināt ES Austrumu partnerības politiku, īpašu uzmanību pievēršot pilsoniskās sabiedrības atbalstam. Rekomendācijās atzīmēta arī Krievijas propagandas negatīvā ietekme uz Krievijas kaimiņvalstīm. Norādīts uz nepieciešamību stiprināt Eiropas vērtības un izstrādāt mehānismus, lai gan valstu, gan pilsoniskās sabiedrības līmenī ierobežotu propagandas negatīvo ietekmi.

Rekomendācijās ieteikts izstrādāt mehānismus propagandas negatīvās ietekmes mazināšanai, palielināt NATO un AP valstu sadarbību jauno hibrīddraudu novēršanai, kā arī pieņemt lēmumu par bezvīzu režīma piešķiršanu Gruzijai un Ukrainai.

Rekomendācijas pilnā apjomā pieejamas šeit:

http://appc.lv/wp-content/uploads/2015/05/Recomendations-Riga-2015.pdf

Konferencē aplūkotie jautājumi ietvēra līdzšinējos panākumus un izaicinājumus ES Austrumu partnerības politikā no pilsoniskās sabiedrības perspektīvas, AP iespējas un pilsoniskās sabiedrības lomu reģionālās drošības stiprināšanā, iespējamos atbalsta mehānismus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un turpmākās aktualitātes Austrumu partnerības politikas ietvaros.

Konferencē uzstājās ES un AP valstu politiķi un eksperti, tostarp ES Reģionu politikas komisārs Johanness Hāns (Johannes Hahn), Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, bijušais Ukrainas Ārlietu ministrs Olehs Ribačuks (Oleh Rybachuk), Baltkrievijas cilvēktiesību centra „Vyasna” vadītājs, Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas prezidents Aless Bjaļatskis (Ales Bialiatski), Eiropas Reformu centra (Centre for European Reform) ārpolitikas direktors Īans Bonds (Ian Bond), Atvērtās sabiedrības politikas asociācijas (The Policy Association for an Open Society) direktors Džefs Lovits (Jeff Lovitt) un daudzi citi.

Eksperti konferencē sprieda par to, kā iespējams uzlabot pilsoniskās sabiedrības iesaisti Austrumu partnerības procesos. Tika aplūkoti jautājumi – kādas ir Austrumeiropas un Eiropas Savienības pašreizējās attiecībās, un kādi ir galvenie izaicinājumi reformu veikšanā; kāda ir pilsoniskās sabiedrības loma nacionālajā politikā, reģionālajās attiecībās un Austrumu partnerībā kopumā?

Baltkrievijas cilvēktiesību centra “Vyasna” valdes priekšsēdētājs Aless Bjaļackis (Ales Bialiatski) norādīja, ka pilsoniskā sabiedrība ir lokomotīve, kas velk Austrumu partnerības valstis uz Eiropas Savienību un iestājas par iedzīvotājiem, aizstāvot eiropeiskas vērtības. Ļoti būtiski sekot līdzi, lai šī lokomotīve stiprina virzību uz demokrātisku sabiedrību un nekļūst par ieroci autoritāru politisko režīmu rokās, norādīja eksperts.

ES Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konference pulcēja vairāk nekā 300 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un ekspertu, nodrošinot platformu, kur par aktuālākajiem Austrumu partnerības jautājumiem debatē pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju un domnīcu pārstāvji. Konferencē piedalījās eksperti no Eiropas Savienības dalībvalstīm un visām sešām Austrumu partnerības valstīm – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas. Konferences mērķis ir sniegt ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un iesaistē Austrumu partnerības politikas plānošanā un īstenošanā.

Konference Rīgā notika no 20.-21.maijam. To, savstarpēji sadarbojoties, rīkoja: Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI), Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) un Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forumu. Pasākumu atbalsta Eiropas Komisija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts, Melnās jūras fonds, ASV-Vācijas Māršala fonda projekts un Nacionālais Demokrātijas fonds (National Endowment for Democracy).

Plašāka informācija par ES AP Pilsoniskās sabiedrības konferenci:

www.appc.lv, www.easteurope.lv, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes un LR Ārlietu ministrijas interneta lapās.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Dzelme-Romanovska
ES Austrumu partnerības
Pilsoniskās sabiedrības konferences
komunikācijas koordinatore
Tālr. 29 26 82 81
ieva.dzelme@appc.lv