Pilsoniskās sabiedrības konferencē aicina drosmīgāk iestāties par demokrātisku un brīvu Ukrainu

21.05.2015. 13:33

Krievija iejaucas citu valstu iekšējās lietās, izmanto to demokrātijas sniegtās brīvības un iespējas, lai ar manipulācijas palīdzību īstenotu savus politiskos mērķus; pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska loma Austrumu partnerības (AP) valstu virzībā uz dalību Eiropas Savienībā (ES); izaicinājums AP valstīm šobrīd ir valstu teritoriālās nedalāmības nodrošināšana, šodien tika uzsvērts ES AP Pilsoniskās sabiedrības konferencē.

 

Šodien, 20. maijā Rīgā tika aizvadīta Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības (AP) Pilsoniskās sabiedrības konferences pirmā diena. Konference, kas ir viens no Austrumu partnerības samita pavadošajiempasākumiem, pulcēja vairāk nekā 300 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un ekspertu no dažādām valstīm, nodrošinot platformu, kur par aktuālākajiem Austrumu partnerības jautājumiem debatē pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju domnīcu un valsts institūciju pārstāvji.

 

Konferenci atklāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Uzrunājot klātesošos, viņa norādīja, ka šonedēļ ir iespēja pārskatīt un aktualizēt Austrumu partnerību, lai nodrošinātu, ka tā ir sasniegusi savu mērķi, un reaģē uz to iedzīvotāju centieniem, kuri cīnās par demokrātiju, attīstību un tiesiskumu. Tā ir iespēja pielāgot Austrumu partnerības attiecības katras valsts īpašajām vajadzībām, uzsvēra premjere.

 

Ievadot konferenci, eksperti sprieda par to, kā iespējams uzlabot pilsoniskās sabiedrības iesaisti Austrumu partnerības procesos. Tika aplūkoti jautājumi – kādas ir Austrumeiropas un Eiropas Savienības pašreizējās attiecībās, un kādi ir galvenie izaicinājumi reformu veikšanā; kāda ir pilsoniskās sabiedrības loma nacionālajā politikā, reģionālajās attiecībās un Austrumu partnerībā kopumā?

 

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks AP jautājumos Juris Poikāns uzsvēra, ka turpmākie trīs gadi ir izšķiroši, lai praksē ieviestu noslēgtos asociācijas līgumus ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Liela loma tajā ir pilsoniskajai savienībai, kas palīdzēs īstenot plānotās reformas ceļā uz Eiropas Savienību, tostarp virzoties uz pārmaiņām tiesu sistēmā, godīgas pārvaldības nodrošināšanā un korupcijas mazināšanā.

 

Baltkrievijas cilvēktiesību centra “Vyasna” valdes priekšsēdētājs Aless Bjaļackis norādīja, ka pilsoniskā sabiedrība ir lokomotīve, kas velk Austrumu partnerības valstis uz Eiropas Savienību un iestājas par iedzīvotājiem, aizstāvot eiropeiskas vērtības. Ļoti būtiski sekot līdzi, lai šī lokomotīve stiprina virzību uz demokrātisku sabiedrību un nekļūst par ieroci autoritāru politisko režīmu rokās, norādīja eksperts.

 

 

Eksperti pievērsās arī jautājumiem par pilsoniskās sabiedrības lomu miera un stabilitātes veicināšanā, konfliktu risināšanā un izlīgumu sekmēšanā Austrumu Kaimiņu reģionā. Tika izvērtēti galvenie izaicinājumi un meklētas pieejas, kā šo procesu sekmēšanā iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

 

Gruzijas stratēģisko un starptautisko studiju fonda Eiropas Savienības studiju direktors Kaha Gogolašvili uzsvēra, ka Eiropas Savienība valstīm sniedz stabilitāti un drošību, un eiropeiskās vērtības ir dzinulis, kas vedina arī citas valstis aktīvi rīkoties, lai iekļautos Eiropas valstu savienībā.

 

Savukārt, runājot par esošajiem izaicinājumiem Austrumu partnerības valstīm, Gogolašvili min divas dimensijas: spēju nodrošināt valstu teritoriālo integritāti un nedalāmību, kā arī  vēršanos pret uzbrukumu eiropeiskām  idejām un vērtībām.

 

Kijevas Mohyla Universitātes Politikas analīzes fakultātes dibinātājdirektors Oleksijs Harans norādīja, ka pašlaik Ukrainā norisinās reāla karadarbība, kur ukraiņi ik dienas mirst, aizstāvot Eiropas Savienības vērtības. Eksperts uzsvēra, ka Putins cenšas izmantot trauslo Ukrainas demokrātiju, lai destabilizētu situāciju valstī, pielietojot Eiropas demokrātisko vērtību vājos punktus savā labā, izmantojot propagandu un cenšoties ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Līdz ar to pilsoniskajai sabiedrībai ir jābūt atbildīgai, izsakot savus vērtējumus par valstī notiekošo un jāapzinās, ka tie var tie tikt izmantoti, lai grautu valsts drošību un stabilitāti.

 

Harans izvirzīja jautājumu – kā Ukrainas smagajā situācijā izpaužas Eiropas aizstāvība demokrātiskām vērtībām, kur ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības balss? Viņš norādīja uz starptautiskas miera kampaņas nepieciešamību, kas runātu ne tikai nevalstisko organizāciju vārdā, bet pārstāvētu pēc iespējas plašu Eiropas sabiedrības un iedzīvotāju viedokli, iestājoties par demokrātisku un brīvu Ukrainu.

 

Jau trešajā dienā pēc Minskas vienošanās parakstīšanas tā tika necienīgi pārkāpta – tas bija spļāviens sejā A. Merkelei un F. Olandam, norādīja Harans, retoriski jautājot – kāda uz to bija Eiropas Savienības reakcija- tādējādi uzsverot, ka Ukrainas konflikta risināšanā nepieciešama striktāka ES pozīcija.

 

Diskutējot par Krievijas īstenoto politiku, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma rīcības komitejas līdzpriekšsēdētājs Kšištofs Bobiņskis ironiski atzīmēja, ka Krievija ir kā liela, baisa vīramāte, kas nemitīgi cenšas kontrolēt visu un visus, te ielūkojoties virtuvē un sniedzot padomus, kā labāk gatavot un ko labāk ēst, te – guļamistabā – vai viss notiek atbilstoši noteikumiem. Arī Bobiņskis norādīja, ka ES reakcija uz Krievijas politiku ir pārāk vāja.

 

Eiropas reformu centra ārpolitikas jautājumu direktors Iāns Bonds norāda, ka viens no būtiskiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas Savienība ir ārējā manipulācija no Krievijas puses, kura izmanto naratīvus un psiholoģisko ietekmi, lai īstenotu savus stratēģiskos mērķus.

 

Konferencē piedalās eksperti no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un visām sešām Austrumu partnerības valstīm – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas. Konferences mērķis ir sniegt ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un iesaistē Austrumu partnerības politikas plānošanā un īstenošanā. Pilsoniskās sabiedrības konference nodrošina platformu, kurā par aktuālākajiem Austrumu partnerības jautājumiem debatē pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju un domnīcu pārstāvji.

 

Konferences ietvaros tiek gatavotas rekomendācijas ES institūcijām, kā arī ES un AP valstu valdībām efektīvākai Austrumu partnerības mērķu sasniegšanai. Rekomendācijas būs pieejamas 21. maijā, konferences noslēguma dienā.

 

 

Konference notiek no 20.-21.maijam viesnīcas Bellevue Park Hotel telpās. Konferences programma pieejama šeit: https://eu2015.lv/images/Kalendars/MFA/Media_programme_biography.pdf.

 

Konferencei iespējams sekot līdzi tiešraidē www.eu2015.lv, www.appc.lv, www.easteurope.lv, www.lato.lv, www.delfi.lv u.c.

 

Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konferenci Rīgā savstarpēji sadarbojoties rīko: Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI), Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) un Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forumu. Pasākumu atbalsta Eiropas Komisija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts, Melnās jūras fonds, ASV-Vācijas Māršala fonda projekts un Nacionālais Demokrātijas fonds (National Endowment for Democracy).

 

Plašāka informācija par ES AP Pilsoniskās sabiedrības konferenci:

www.appc.lv, www.easteurope.lv, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes un LR Ārlietu ministrijas interneta lapās.

 

Fotouzņemumi no pirmās konferences dienas:

 

Papildu informācija:

Ieva Dzelme-Romanovska
ES Austrumu partnerības
Pilsoniskās sabiedrības konferences
komunikācijas koordinatore
Tālr. 29 26 82 81
ieva.dzelme@appc.lv