Viljars Vēbels: Vai krievvalodīgie Baltijas valstu iedzīvotāji ir īpaši jūtīgi pret Krievijas dezinformāciju un viltus ziņām?
Rakstā aplūkota atsevišķu sabiedrības grupu neaizsargātība pret Krievijas dezinformācijas un viltus ziņu kampaņām, kā arī izvērtētas iespējas tam pretoties. Rakstā galvenā uzmanība pievērsta piecām tematiskām naratīvu kategorijām, kas saistītas ar Rietumiem, NATO, Krieviju, pārvaldību un nacionālismu.
Pētījums atklāj, ka visās šajās kategorijās krievvalodīgie Igaunijā un Latvijā bieži vien izjūt simpātijas pret Krieviju un zināmu neuzticību kā Rietumvalstīm, tā arī NATO aliansei un pašvaldībām. Tas dažiem tematiem piešķir jo īpaši daudz potenciāla, lai Krievija uzbruktu ar saviem stratēģiskajiem vēstījumiem un dezinformācijas kampaņām, galvenokārt atsaucoties uz NATO lomu un tās klātbūtni Baltijas valstīs, ārvalstīs dzīvojošo etnisko krievu minoritāšu cilvēktiesību aizsardzību, uz valodu balstītu diskrimināciju un vietējo valsts iestāžu vājumu. Lai Baltijas sabiedrību padarītu noturīgāku pret Krievijas propagandu, saskaņā ar mūsu pētījumu, pretdarbībai vajadzētu būt mērķtiecīgākai, lai aktīvi izskaidrotu NATO alianses nozīmi un vairāk pievērstos jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesību aizsardzību un valodu diskrimināciju.
Publikāciju angļu valodā iespējams izlasīt šeit.