Shota Gvineria: Hibrīda izaicinājumi eiroatlantiskajai drošībai
Viens no mūsdienu drošības vides noteicošajiem faktoriem ir orientēšanas centieni plašu mūsdienu drošības apdraudējumu klāstā. 21. gadsimtā eiroatlantiskās drošības kopiena ir meklējusi krīzes, konflikta un kara īstās būtības definīciju. Gandrīz katrā rakstā par mūsdienu drošības terminoloģiju, tostarp šajā rakstā citētajos, ir frāze – “nav vispārpiemērotas definīcijas.” Rezultātā termini hibrīdkarš, asimetrisks karš, nelineārais karš, politisko karu, informācijas karu un kiberkaru katrs drošības dalībnieks definē atšķirīgi. Tas rada neskaidrību un apjukumu Rietumu politikas veidotāju vidū.
Bez kopīgas izpratnes par to, ko ietver mūsdienu karadarbība, Rietumu politikas veidotājiem ir ierobežotas iespējas nākt klajā ar kopīgu un efektīvu risinājumu esošo draudu apkarošanai.
Šajā rakstā tiek apgalvots, ka būs daudz vieglāk un mazāk svarīgi vienoties par vispārpieņemtiem noteikumiem, ja Rietumu drošības kopiena panāks vienprātību par mūsdienu kara fenomena galveno iezīmju un darbības aspektu noteikšanu. Darba galvenais mērķis ir izmantot mūsdienu kara teorijas un modalitātes, mazināt neskaidrību un neskaidrības, kas saistītas ar esošajiem pretrunīgajiem jēdzieniem, un demistificēt, iespējams, vispretrunīgāk vērtēto fenomenu – hibrīdkaru.
Analizējot Krievijas piemēru, rakstā tiks izmantots jēdziens “mērķi, ceļi, līdzekļi”, lai izskaidrotu, kā darbojas hibrīdkara stratēģijas. Rakstā tiek pētīts, vai hibrīdkara kontekstā ir piemērojami tradicionālās valsts aizsardzības un drošības koncepcijas vai jaunākas konstrukcijas, piemēram, noturība. Tālāk rakstā tiks ilustrēts, kā hibrīdkara stratēģijas izmanto dažādus nacionālās varas instrumentus un to korelāciju, izmantojot DIME (diplomātiskā, informatīvā, militārā, ekonomiskā) koncepciju. Visbeidzot, viens no šī raksta mērķiem ir izklāstīt kibertelpas apsvērumu lomu hibrīdkarā.
Publikāciju angļu valodā iespējams izlasīt šeit.