12.-13. novembrī tiešsaistē notiks Rīgas konference 2020. Dalībniekus attālināti uzrunās augsta līmeņa eksperti un politikas veidotāji, kuru vidū šogad ir NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska (Sviatlana Tsikhanouskaya). Konferences
29. septembrī Latvijas Transatlantiskā organizācija, Igaunijas Atlantiskās Asociācijas (EATA) viceprezidente Krista Mulenoka, sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu Latvijā uz diskusiju par aktuālajiem drošības jautājumiem aicināja Baltijas jūras reģiona Atlantijas līguma organizācijas. Diskusijas laikā dalībnieki prezentēja savu organizāciju profilus, kā arī tika pārrunāti aktuālie drošības izaicinājumi
Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Igaunijas Atlantisko Asociāciju (EATA) 18. septembrī organizēja tiešsaistes ekspertu diskusiju par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz visaptverošo valsts aizsardzību Latvijā un Igaunijā. Diskusijā piedalījās NATO Aizsardzības iestāžu un kapacitātes departamenta direktors Marks DiPaulo (Marc DiPaolo), Igaunijas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas sekretāra
4. septembrī Sarunu festivāla LAMPA ietvaros Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija organizēja diskusiju “Visaptveroša valsts aizsardzība – Covid-19 gadījuma analīze un mācības”, kurā piedalījās Dr. Artis Pabriks, Ministru prezidenta biedrs un Aizsardzības ministrs, Mārtiņš Baltmanis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks, Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski
Šajā grāmatā analizētas mazās Baltijas valstis un to integrācija eiroatlantiskajās struktūrās no galveno lielvalstu – ASV, Krievijas un lielo Eiropas lielvaru un institūciju – ārpolitikas viedokļa attiecībā uz šo reģionu vai katru no Baltijas valstīm atsevišķi. Koncentrējoties galvenokārt uz pēc Aukstā kara periodu, grāmata aptver arī Baltijas okupācijas gadus, kā arī
30. jūlijā Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga piedalījās diskusijā raidījumā "Divas Puslodes”. Tajā tika apspriesti jautājumi par Lielbritānijas un Ķīnas attiecībām, Covid-19 pandēmijas jauno saslimšanas vilni Āzijā, kā arī par nerimstošajiem protestiem Krievijā. Lielbritānijas un Ķīnas attiecības sabojājušās tiktāl, ka Lielbritānijas valdība oficiāli paziņojusi par atteikšanos
Latvijas Transatlantiskā organizācija, Ekonomikas un Miera institūts (IEP) un Latvijas Politologu biedrība (LPb) 29. jūnijā pulcēja interesentus Globālā miera indeksa (Global Peace index) prezentāciju. Prezentācija notika Zoom platformā, un tā bija vienīgā šī pētījuma prezentācija Baltijas valstīs. Pirms prezentācijas uzrunu teica Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja
29. jūnijā Latvijas Transatlantiskās Organizācijas valdes priekšsēdētāja, profesore Žaneta Ozoliņa sniedza interviju par Globālā miera indeksa projektu raidījumā “Pēcpusdiena”. Globālais miers pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, un šī ir ceturtā reize pēdējo piecu gadu laikā, kad pasaule piedzīvojusi miera samazināšanos, turklāt Covid-19 ietekmē Eiropa var piedzīvot
"Kaut šobrīd politiskajā un mediju dienaskārtībā Covid-19 ieņēmis galveno vietu, nav pieļaujams, ka šajā ārkārtas situācijā atsevišķi politiķi cīņā pret Covid-19 gatavi “mest” arī Latvijas aizsardzības budžetu, aizmirstot, ka bruņotie spēki ir sabiedriskās drošības mugurkauls gan militārās, gan civilās krīzēs," tā savā komentārā portālam “Delfi.lv” uzsver
“Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu var bremzēt vairāki faktori, tostarp reģionu iedzīvotāju atsvešinātība no galvaspilsētas, uzticēšanās trūkums politiķiem un atšķirīgs potenciālo draudu raksturojums”. Veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri savā ziņā ir oriģināla pieeja drošības uztveres pētniecībā, kas cenšas iedziļināties argumentos, kāpēc cilvēki
Krīzes situācijā ikdienas dzīve kardināli mainās, jo var nebūt pieejami kritiskie pakalpojumi – elektrība, gāze, apkure, komunālie pakalpojumi, internets un mobilie sakari. Var nestrādāt veikali un benzīntanki, nedarboties bankomāti un maksājumu kartes. Varētu tikt apgrūtināta ārstniecības iestāžu un glābšanas dienestu darbība. Krīzes situācijā atbildīgie dienesti