Jaunumi

LATO, EATA un KAF organizē 1. Baltijas jūras reģiona Atlantijas līguma organizāciju sanāksmi

29. septembrī Latvijas Transatlantiskā organizācija, Igaunijas Atlantiskās Asociācijas (EATA) viceprezidente Krista Mulenoka, sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu Latvijā uz diskusiju par aktuālajiem drošības jautājumiem aicināja Baltijas jūras reģiona Atlantijas līguma organizācijas. Diskusijas laikā dalībnieki prezentēja savu organizāciju profilus, kā arī tika pārrunāti aktuālie drošības izaicinājumi

LATO un EATA organizē ekspertu diskusiju par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz visaptverošo valsts aizsardzību

Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Igaunijas Atlantisko Asociāciju (EATA) 18. septembrī organizēja tiešsaistes ekspertu diskusiju par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz visaptverošo valsts aizsardzību Latvijā un Igaunijā. Diskusijā piedalījās NATO Aizsardzības iestāžu un kapacitātes departamenta direktors Marks DiPaulo (Marc DiPaolo), Igaunijas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas sekretāra

LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga piedalās diskusijā par visaptverošas valsts aizsardzību – Covid-19 gadījuma analīzi un mācībām

4. septembrī Sarunu festivāla LAMPA ietvaros Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija organizēja diskusiju “Visaptveroša valsts aizsardzība – Covid-19 gadījuma analīze un mācības”, kurā piedalījās Dr. Artis Pabriks, Ministru prezidenta biedrs un Aizsardzības ministrs, Mārtiņš Baltmanis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks, Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski

LATO valdes loceklis Sandis Šrāders izdod grāmatu “Mazās Baltijas valstis un Eiroatlantiskās drošības kopiena”

Šajā grāmatā analizētas mazās Baltijas valstis un to integrācija eiroatlantiskajās struktūrās no galveno lielvalstu – ASV, Krievijas un lielo Eiropas lielvaru un institūciju – ārpolitikas viedokļa attiecībā uz šo reģionu vai katru no Baltijas valstīm atsevišķi. Koncentrējoties galvenokārt uz pēc Aukstā kara periodu, grāmata aptver arī Baltijas okupācijas gadus, kā arī

LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga piedalās diskusijā raidījumā “Divas Puslodes”

30. jūlijā Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga piedalījās diskusijā raidījumā "Divas Puslodes”. Tajā tika apspriesti jautājumi par Lielbritānijas un Ķīnas attiecībām, Covid-19 pandēmijas jauno saslimšanas vilni Āzijā, kā arī par nerimstošajiem protestiem Krievijā. Lielbritānijas un Ķīnas attiecības sabojājušās tiktāl, ka Lielbritānijas valdība oficiāli paziņojusi par atteikšanos

LATO, IEP un LPb pulcē interesentus Globālā miera indeksa prezentācijā

Latvijas Transatlantiskā organizācija, Ekonomikas un Miera institūts (IEP) un Latvijas Politologu biedrība (LPb) 29. jūnijā pulcēja interesentus Globālā miera indeksa (Global Peace index) prezentāciju. Prezentācija notika Zoom platformā, un tā bija vienīgā šī pētījuma prezentācija Baltijas valstīs. Pirms prezentācijas uzrunu teica Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja

LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa par Globālo miera indeksu raidījumā “Pēcpusdiena”

29. jūnijā Latvijas Transatlantiskās Organizācijas valdes priekšsēdētāja, profesore Žaneta Ozoliņa sniedza interviju par Globālā miera indeksa projektu raidījumā “Pēcpusdiena”. Globālais miers pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, un šī ir ceturtā reize pēdējo piecu gadu laikā, kad pasaule piedzīvojusi miera samazināšanos, turklāt Covid-19 ietekmē Eiropa var piedzīvot

LATO valdes loceklis Juris Ulmanis: nav pieļaujama aizsardzības budžeta samazināšana par labu cīņai ar koronavīrusu

"Kaut šobrīd politiskajā un mediju dienaskārtībā Covid-19 ieņēmis galveno vietu, nav pieļaujams, ka šajā ārkārtas situācijā atsevišķi politiķi cīņā pret Covid-19 gatavi “mest” arī Latvijas aizsardzības budžetu, aizmirstot, ka bruņotie spēki ir sabiedriskās drošības mugurkauls gan militārās, gan civilās krīzēs," tā savā komentārā portālam “Delfi.lv” uzsver

LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa par pētījumu par visaptverošo valsts aizsardzību

“Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu var bremzēt vairāki faktori, tostarp reģionu iedzīvotāju atsvešinātība no galvaspilsētas, uzticēšanās trūkums politiķiem un atšķirīgs potenciālo draudu raksturojums”. Veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri savā ziņā ir oriģināla pieeja drošības uztveres pētniecībā, kas cenšas iedziļināties argumentos, kāpēc cilvēki

Uzzini kā rīkoties krīzes gadījumā!

Krīzes situācijā ikdienas dzīve kardināli mainās, jo var nebūt pieejami kritiskie pakalpojumi – elektrība, gāze, apkure, komunālie pakalpojumi, internets un mobilie sakari. Var nestrādāt veikali un benzīntanki, nedarboties bankomāti un maksājumu kartes. Varētu tikt apgrūtināta ārstniecības iestāžu un glābšanas dienestu darbība. Krīzes situācijā atbildīgie dienesti